ā tika prognozēts, patēriņa cenu līmenis maijā, salīdzinājumā ar aprīli, kritās par 0.5%. Precēm cenas samazinājās par 0.6%, bet pakalpojumiem par 0.4%. Lielāko ietekmi uz patēriņa cenu kritumu mēneša laikā noteica cenu samazinājums siltumenerģijai, autotransportam, augļiem un piena produktiem. Tāpat cenas kritās apģērbiem un apaviem. Pieaugumu galvenokārt noteica cenu kāpums degvielai, tabakas izstrādājumiem un dārzeņiem. Gada laikā patēriņa cenas maijā ir pieaugušas par 4.7%, precēm par 3.3%, bet pakalpojumiem par 8.4%.
Cenu pārmaiņām mēneša laikā ir novērojama pozitīva tendence, ka pakalpojumu cenu apjoma kritums izlīdzinās ar preču cenu samazinājumu. Precēm konkurence lielāka, tādēļ arī cenu kritums līdz šim ir bijis lielāks. Taču pakalpojumos, kurus mazāk apdraud konkurence no ārvalstīm, cenas līdz šim samazinājās daudz kūtrāk. Taču pirktspējas vājināšanās ietekmē arī pakalpojumi spiesti mazināt cenas. Arī turpmāk šajās segmentā cenu samazinājumam ir potenciāls un turpmāk tam ir pamats ieņemt lielāku īpatsvaru cenu kritumā.
Arvien lielāku rezonansi eirozonā ieņem runas par tuvojošos deflāciju un tās iespējamajiem draudiem ekonomikai. Draudi, par kuriem vēl nesen tika spriests hipotētiski, nu jau kļūst par realitāti. Arvien vairāk ES dalībvalstis ieslīd deflācijas zonā. Tā negatīvu gada inflāciju aprīlī jau ir piedzīvojušas Spānija, Vācija, maijā Igaunija. Liela ietekme uz kopējo eirozonas inflāciju būs cenu attīstībai Vācijā. Pagaidām vēl vājā ekonomiskā aktivitāte mazina inflācijas atsākšanos. Turklāt negatīvā inflācija eirozonā tiek prognozēta vismaz tuvākos mēnešus. Jautājums paliek atklāts, kādu ietekmi negatīvā inflācija atstās uz visu ES dalībvalstu turpmāko ekonomiku attīstītbu. Būtiski būs panākt ekonomikas aktivitātes atsākšanos un izvairīties no nepatīkamās deflācijas spirāles.
Arī Latvija tuvojas deflācijai, kura gada izteiksmē gan vēl ir dažu mēnešu attālumā. Tuvāko mēnešu inflācijas attīstība ir prognozējama. Mēneša inflācija būs negatīva, bet gada turpinās strauji samazināties. Taču uz gada beigām inflācijas attīstība ir neviennozīmīgi prognozējama. Līdz šim Latviju no deflācijas attālinājusi pieaugušās energoresursu cenas un nodokļu palielinājums. Taču šie ir tie faktori, kas var būtiski ietekmēt inflācijas rādītāju gada beigās. Rudenī un ziemā, kad gada izteiksmē Latvijā būs deflācija, varam sagaidīt arī nodokļu paaugstinājumu, energoresursu cenu kāpumu, kas ar laika nobīdi atkal parādīsies tarifu izmaiņās, kā arī strukturālo reformu rezultātā atsevišķu pakalpojumu, piemēram veselības pakalpojumu, cenu pieaugums. Tā rezultātā nākamgad prognozētā deflācija var būt mazāka un daudz īsāku laika posmu.
