Mazumtirdzniecība aprīlī turpināja augt, taču temps kļuva
lēnāks. Pārdošanas apjomi palielinājās par 3.1% (kalendāri
izlīdzināti dati), salīdzinot ar pērno aprīli. Tas ir lēnākais
pieauguma temps pēdējā gada laikā. Lēnāk auga gan pārtikas,
gan nepārtikas preču, gan arī auto degvielas tirdzniecība.
Pārtikas pusē kāpumu nodrošināja aizvien straujais pieaugums
specializēto pārtikas/dzērienu veikalu pārdošanas apjomos, kas,
visdrīzāk, lielākoties ir alkohola tirdzniecības veikalu nopelns
pierobežā. Nepārtikas preču pusē savukārt aizvien labu
pieaugumu uzrādīja mājsaimniecības piederumu tirdzniecība,
precīzāk metālizstrādājumu, krāsu un stikla mazumtirdzniecība,
kas liecina par to, ka iedzīvotāji turpina labiekārtot savus
mājokļus. Visstraujākais pieaugums bija vērojams sporta preču un
spēļu pārdošanas apjomos, kas atgriezās pie izaugsmes pēc divu
mēnešu pārtraukuma. Šīs preču grupas sniegumu, domājams,
uzlaboja aprīlim neierasti siltais laiks. Tomēr citu nepārtikas
preču tirdzniecība auga lēnāk vai pat samazinājās. Septīto
mēnesi pēc kārtas saruka pārdošanas apjomi pa pastu/ interneta
veikalos.
Pēc statistikas datiem mazumtirdzniecība pa
pastu vai interneta veikalos veido vien aptuveni 3% no kopējā
mazumtirdzniecības apgrozījuma jeb nepilnus 20 miljonus eiro.
Patiesais cipars droši vien ir nedaudz lielāks, jo pie interneta
veikaliem statistikā neparādās tie mazumtirgotāji, kam preču
tirgošana internetā nav pamatdarbības veids. Statistikai garām
paslīd arī tie pirkumi, kas veikti no ārvalstu interneta
veikaliem.
Aptuveni 70% iedzīvotāju (pēc Centrālās statistikas
pārvaldes aptaujas), kas iepērkas internetā, pirkumus gan veic
Latvijas interneta veikalos. Līdz ar to interneta pirkumu īpatsvars
kopējā mazumtirdzniecībā, visticamāk, ir kaut kur ap 5%, kamēr
pasaulē kopumā tie ir nedaudz vairāk nekā 10%.
Pārtika, kuru
internetā iegādājas retāk nekā nepārtikas preces, Latvijā
veido gana lielu daļu no kopējās mazumtirdzniecības, kas,
iespējams, izskaidro to, ka atpaliekam no pasaules radītājiem.
Tomēr daļa atbildes noteikti slēpjas arī piedāvājumā, kā arī
sabiedrības (ne)gatavībā preces iegādāties ārpus tradicionālo
veikalu robežām.
Vien aptuveni trešā daļa iedzīvotāju pērn
iepriekšējo trīs mēnešu laikā bija veikuši pirkumu internetā.
Lai interneta pārdošanas apjomi atsāktu mērķtiecīgi augt ir
nepieciešamas pārmaiņas, kas pamazām notiek, bet vēl
nepieciešams laiks.
Lai gan aprīlī pārdošanas apjomu pieaugums
mazliet noplaka, nākamajos mēnešos pieaugums, visticamāk, atkal
paātrināsies. Aptaujas rāda, ka maijā ir uzlabojies gan
mazumtirgotāju, gan iedzīvotāju noskaņojums, kas kopā ar darba
samaksas pieaugumu (minimālās algas kāpums, darbaspēka nodokļu
samazinājums u.c.), veicinās pieprasījumu pēc dažādām precēm
un attiecīgi apgrozījuma kāpumu veikalos.
