Valsts ugunsdzēsības un glābšanas
dienesta (VUGD) apkopotā informācija liecina, ka šogad ir
palieninājies to bojā gājušo skaits, ko izraisījusi apkures iekārtu nepareiza ekspluatācija, bojājumi un
to nepareiza izbūve.
Ja 2017.gadā ar apkuri saistītos ugunsgrēkos gāja bojā 18 procenti no
visiem bojāgājušajiem, tad šogad jau – 21 procents.
VUGD statistika liecina, ka šogad
kopumā ugunsgrēkos dzīvību zaudējuši 67 cilvēki. Šiem
traģiskajiem ar apkuri saistītajiem notikumiem raksturīgs tas, ka
gandrīz visi bojāgājušie bija pensijas vecumā un ugunsgrēki
lielākoties izcēlušies vēlā pēcpusdienā un vakarā, kad
cilvēki virtuvē uz plīts gatavo vakariņas vai arī silda māju
pirms došanās gulēt.
Apkures iekārtas bojājuma,
nepareizas izbūves vai ekspluatācijas noteikumu pārkāpumu dēļ
katru gadu izceļas gandrīz desmitā daļa no ugunsgrēkiem.
Papildus tam, vairāk nekā 500 gadījumos ugunsdzēsēji glābēji
dodas uz dūmvados degošiem sodrējiem.
Ņemot vērā to, ka
novembra beigās tiek prognozēta gaisa temperatūras pazemināšanās,
kad tradicionāli palielinās ar apkuri saistīto ugunsgrēku skaits, VUGD
aicina iedzīvotājus rūpīgi izvērtēt savu apkures ierīču
tehnisko stāvokli un to lietošanas paradumus.
Jānovērtē apkures iekārtu
tehniskais stāvoklis un jāveic dūmvadu tīrīšana!
Ja pirms apkures sezonas sākuma nav tīrīti dūmvadi, tad to nepieciešams izdarīt apkures
sezonas laikā, lai dūmvadā nenotiktu degšana. Degošie sodrēji
rada augstu temperatūru, kas dūmenī var radīt plaisas, rezultātā karstuma un liesmu ietekmē var aizdegties ēkas
konstrukcijas. Iedzīvotājiem jāņem vērā, ka privātmāju
īpašnieki paši var veikt dūmvadu tīrīšanu, ja ir tam
nepieciešamās zināšanas un aprīkojums.
Lai izvairītos no nelaimes un varētu
droši uzturēt siltumu, kurinot malkas, gāzes vai cita veida
apkures ierīci, reizi piecos gados jāapseko dūmvadu, dūmeju un
dūmkanālu tehniskais stāvoklis. To drīkst veikt atbilstoši
sertificēti speciālisti.
Lietojot malkas plīti, jāatceras,
ka plītis laika gaitā nolietojas – var izdegt cepeškrāsns
metāla apšuvums un plīts virsmā parādīties spraugas. Lai
novērstu to, ka liesmas un dzirksteles pa plīts spraugām nokļūst
uz degtspējīgiem priekšmetiem, tām periodiski nepieciešama
atjaunošana, rūpīgi aizsmērējot radušās plaisas, savlaikus
nomainot izdegušo cepeškrāsni un nostiprinot durtiņas.
Jāievēro drošas apkures ierīču
lietošanas noteikumi:
* aizliegts
novietot kurināmo un citus degtspējīgus materiālus kurtuves
atveres priekšā tuvāk par 1.2 metriem;
* nedrīkst
atstāt bez uzraudzības degošas apkures ierīces, ja to neatļauj
tehniskās ekspluatācijas noteikumi;
* uz
apkures ierīcēm novietoti degtspējīgi priekšmeti un materiāli
(drēbes, apavi, dvieļi utt.), sakarstot var aizdegties un izraisīt
ugunsgrēku;
* krāsnis
un plītis atļauts kurināt ar malku, kuras garums nepārsniedz
kurtuves izmērus;
* ieteicams
krāsni iekurināt vairākas reizes dienā nevis to pārkurināt;
* cietā
kurināmā krāsns, piemēram, virtuves plīts, kurtuves priekšā
degtspējīga materiāla grīda ir jāpārklāj ar nedegošu loksni,
piemēram, skārdu, lai nodrošinātu to, ka no krāsns izkritušas
ogles vai dzirksteles neizraisa ugunsgrēku;
* bojātu
apkures iekārtu un dūmvadu lietošanas rezultātā var izcelties
ugunsgrēks.
Dūmu detektora ierīkošana
samazina bojāgājušo skaitu!
Ņemot vērā to, ka lielākā daļa
no ugunsgrēkos bojāgājušajiem nosmok dūmos nevis sadeg, VUGD
aicina iedzīvotājos savos mājokļos uzstādīt dūmu detektorus,
kas ar spalgas skaņas signāla palīdzību brīdina par mājoklī
izveidojušos sadūmojumu.
Dūmu detektorus var iegādāties
jebkurā mājsaimniecības preču veikalā. Tā izmaksas atšķiras
no papildus funkciju klāsta, bet vidēji to cena nepārsniedz 10
eiro. Dūmu detektorus var uzstādīt gandrīz jebkurš cilvēks, jo
nepieciešams sienā vai griestos izurbt pāris caurumus un ar
skrūvju palīdzību piestiprināt dūmu detektora korpusu. Visa
nepieciešamā informācija ir norādīta lietošanas instrukcijā.
VUGD aicina iedzīvotājus parūpēties
par sava mājokļa drošību, lai aukstajā laikā apkures ierīces
varētu darbināt droši, neuztraucoties par iespējamo ugunsnelaimi!
