Londona, 14.dec., LETA–NEWSRU. Irāna gatavojas izmēģināt atombumbas galveno komponenti, apgalvo britu laikraksts “The Times”, atsaucoties uz tā rīcībā nonākušiem slepeniem dokumentiem.
Izdevums apgalvo, ka dokumentos, kas attiecas uz Irānas visslepenāko militāro kodolprojektu, aprakstīts neitronu detonatora izmēģināšanas četru gadu plāns. Neitronu detonators ir atombumbas sastāvdaļa, kas izraisa sprādzienu. Kā uzskata ārējais izlūkdienests, dokumenti datēti ar 2007.gadu, kaut gan tiek uzskatīts, ka Irāna apturēja kodolieroču izstrādi 2003.gadā.
Dokumentā ir runa par neitronu avotu – urāna deiterīdu, kurš, kā apstiprina neatkarīgie eksperti, nevar tikt izmantots nevienā citā sfērā, izņemot kodolieročus. “Urāna deiterīds tiek izmantots Pakistānas parauga kodolbumbā, un Irāna saņēmusi tās rasējumus tieši no Pakistānas,” raksta avīze.
“Mēs nekomentējam izlūkdienesta datus, taču mūsu šaubas par Irānas kodolprogrammu ir noskaidrojušās. Šis dokuments, ja vien tas ir īsts, neapšaubāmi izraisa nopietnus jautājumus par Irānas nodomiem,” laikraksts citē Lielbritānijas Ārlietu ministrijas pārstāvja teikto.
Laikraksta rīcībā esot informācija, ka šie slepenie dokumenti jau esot pabijuši vairāku rietumvalstu, arī Lielbritānijas, speciālo dienestu pārstāvju rokās. Avots Starptautiskajā atomenerģijas aģentūrā (IAEA) apstiprināja, ka tie tikuši nodoti ANO novērotājiem, teikts laikraksta publikācijā.
Šonedēļ ANO apspriedīs ideju par stingrāku sankciju noteikšanu Irānai, un minēto dokumentu publicēšana būs papildu arguments ANO labā.
“Visšokējošākais secinājums: ja izmēģinājumu programma sākās 2007.gadā, tas, iespējams, jau ir pamats kara sākšanai. Ja Irāna izstrādā ieroci, noregulēt strīdu ar diplomātiskiem līdzekļiem nav iespējams,” teica Londonā bāzētā Starptautiskā stratēģisko pētījumu institūta vecākais zinātniskais līdzstrādnieks Marls Ficpatriks.
Laikraksta publikācijā minēta arī Izraēlas reakcija uz “Times” publiskotajiem faktiem. Kāds Izraēlas valdības pārstāvis esot teicis: “Izraēlu aizvien vairāk satrauc Irānas kodolprogrammas stāvoklis un īstie nodomi, kuri aiz tās slēpjas.”
Pirms tam britu nedēļas izdevums “Sunday Telegraph” ziņoja, ka aptuveni pirms sešiem mēnešiem mīklainos apstākļos pazudušais Irānas atomfiziķis Šahrams Amiri novembrī Frankfurtes lidostā pirms izlidošanas uz Irānu ticies ar IAEA inspektoriem un nodevis viņiem “slepenās ziņas”.
Minētie dokumenti ir pirmais pierādījums, kas liecina, ka pēc 2003.gada Irāna turpināja izstrādāt ieroci un, iespējams, dara to līdz šai dienai. Kā izteikušies avoti rietumvalstu izlūkdienestos, līdz 2003.gadam Irāna jau bija ieguvusi zināšanas un pieredzi bumbas konstruēšanā, taču nebija pabeigusi nepieciešamos izmēģinājumus. Dokumentos aprakstīts ierīces izmēģināšanas plāns, kurā nav paredzēts kodolsprādziens, jo tas noteikti tiktu ievērots ārvalstīs, paskaidro izdevums.
ASV un citas rietumvalstis apsūdz Irānu kodolieroču izstrādāšanā miermīlīgas atomenerģētikas aizsegā. ANO Drošības padome pieņēmusi piecas rezolūcijas un noteikusi Irānai sankcijas, prasot atteikties no urāna bagātināšanas.
Teherāna visas apsūdzības noraida, apgalvojot, ka tās kodolprogrammas mērķis esot tikai apmierināt valsts vajadzības pēc elektroenerģijas.
