Gulbenes – Rēzeknes ceļš ir viens no skaistākajiem ceļiem, kāds vispār Latvijā ir! Esmu ar baudu braukusi pa šo ceļu, bijībā un pazemībā sajūtot, kā koku enerģija veido mani par cilvēku, pat apzināti lēnāk braucu, jo ceļš skaisti līkumains.
Izbraucot šo ceļa taisnāko daļu, atmiņā paliek nevis “galdautgludais” posms, bet tieši šis! Ja jau pašvaldība grib tūristus, tad taisni šī vieta jāatstāj! Ja kāds brauks uz Gulbeni, tad speciāli šie koki būtu apskates vērti! Tikai pašvaldības tūrisma menedžeriem jāizdomā leģenda, un “ceļš+koki” ir tā vērti, lai tos brauktu apskatīt.
Ja vajag taisīt ceļu, kur var traukties ērti no satiksmes drošības viedokļa, lai dabā iezīmē “apbraucamo ceļu”, kur var traukties ar 100 km/h un kārtot “nopietnos biznesus”.
Par šo mağisko vietu, kas aizved tieši uz latviešu pirmā dizainera Jūlija Madernieka nu jau bijušajām mājām, es uzrakstīju īsromānu “Cilpa”, aprakstot tieši šos ozolus un šo ceļu…
Tas ir īslaicīgs pašvaldībnieku redzējums par lietu dabu. Pat Turcijā tāpat kā Eiropā saudzē katru lietu, kurai ir 100 gadu, jo saprot, ja kādu interesē kāds zemes gabals, tad kopā ar vēsturi un dabas vērtībām, ne jau autostrāde, bet “Via Appia” (viens no svarīgākajiem Senās Romas ceļiem – red.), kas Romā tiek uzturēts kārtībā 3000 gadus…