Jau atkal ir sācies skaistais izlaidumu laiks. 9.klašu beidzēji atvadas no skolas svinēja jau pagājušajā nedēļā, bet šonedēļ uz izlaidumiem pulcēsies arī 12.klases.
Kad aiz muguras jau ir 9. un 12.klases, kā arī augstskolas izlaidums, šobrīd, skatoties uz skolu beidzējiem, mani mazliet pārņem skumjas – skumjas par to, ka man šis skaistais laiks jau ir aiz muguras. Man šobrīd tiešām vēlreiz gribētos atgriezties tajā, nu jau tālajā, laikā un izdzīvot gan pašu mācību procesu, gan eksāmenus, gan arī pēdējo zvanu un izlaidumu, protams, arī to sarežģīto un svarīgo brīdi, kad jāpieņem lēmums par tālāko dzīves ceļu. Un domāju, ka mans lēmums arī tagad nebūtu citādāks – ne mirkli nenožēloju, ka esmu izdarījusi izvēli par labu žurnālista profesijai. Manuprāt, galvenais, lai cilvēkam patīk tas, ko viņš dara.
Nesen runāju arī ar kādu meiteni, kas šogad beidz 12.klasi. Domājot par to, kur doties studēt, meitene teica tā: “Es zinu, ka ir vairākas tā saucamās populārās un prestižās profesijas, taču vai visiem tiem, kas izvēlēsies šīs profesijas, būs arī pēc tam iespēja atrast darbu? Un vai viņiem patiks tas, ko viņi būs izvēlējušies? Es labāk izvēlos mazāk populāru profesiju, taču tas būs tas, ko man patiešām patīk darīt.”
Zinot arī to, cik pašreiz valstī ir sarežģīta ekonomiskā situācija un to, ka mācību maksas augstskolās nav no tām lētākajām, domāju, ka ikviens arī labprāt izmantos iespēju studēt par valsts līdzekļiem. Skolu beidzējiem gribas vēlreiz novēlēt – esiet apdomīgi izdarot pareizo izvēli!
