Mazinot
legālo tabakas izstrādājumu pieejamību veikalos un citās
tirdzniecības vietās, tabakas izstrādājumus ļaujot tirgot vien
“zem letes”, kā to paredz iecerētie grozījumi Tabakas
izstrādājumu aprites likumā, dramatiski pieaugs kontrabandas
cigarešu tirdzniecības apjoms. To apliecina ne tikai citu valstu
pieredze, bet arī Tirgus un sociālo pētījumu aģentūras Latvijas
Faktu š.g. oktobrī veiktā sabiedrības aptauja par attieksmi pret
dažādiem tabakas tirdzniecības ierobežojumiem un to efektivitāti.
Aptaujas dati liecina, ka turpat katrs ceturtais jeb 23% aptaujāto
norāda, ka gadījumā, ja tabakas izstrādājumi būs mazāk
pieejami, viņi visticamāk, iegādāsies kontrabandas izcelsmes
cigaretes. Pēc Latvijas Tirgotāju asociācijas aplēsēm, tas
valsts budžetam radīs līdz pat 25 miljoniem eiro zaudējumu
neiegūto nodokļu veidā. Vienlaikus sabiedrības veselības mērķus
iespējams sasniegt arī nekaitējot valsts budžetam un maziem
uzņēmumiem.
“Latvijas
Tirgotāju asociācija jau vairākkārt ir paudusi savus iebildumus
pret šādiem nepārdomātiem likuma grozījumiem. Tabakas
izstrādājumu lietošanu nav iespējams efektīvi mazināt ar
aplamiem ierobežojumiem un aizliegumiem – tie nekādi neveicina
smēķēšanas netikuma mazināšanos sabiedrībā – ir vairāk
jāstrādā pie sabiedrības izglītošanas. Šādi ierobežojumi
vien rada šķēršļus legālajiem tirgotājiem, īpaši mazajiem
veikaliem reģionos, kas nespēs izpildīt likuma prasības un,
visticamāk, izņems cigaretes no sava sortimenta. Savukārt šāds
pavērsiens būs īsta dāvana cigarešu kontrabandistiem, kam
pavērsies iespējas gūt fantastisku peļņu. Lai arī likumsargu
cīņa ar kontrabandu pēdojos gados ir bijusi sekmīga, pieredze
rāda, ka šo tirdzniecības ierobežojumu pieņemšanas gadījumā,
pār valsti velsies jauns kontrabandas vilnis, bet zaudētāji būs
legālie tirgotāji un arī valsts budžets,” uzskata Latvijas
Tirgotāju asociācijas prezidents Henriks Danusevičs.
Latvijas
Tirgotāju asociācija atkārtoti uzsver arī, ka šāds priekšlikums
pēc būtības ir vērsts uz pārdali mazumtirdzniecības nozarē. Ja
tas tiktu pieņemts, lielajiem tirgotājiem rastos būtiskas
priekšrocības, kā rezultātā tabakas izstrādājumu
mazumtirdzniecība nonāktu atsevišķu tirdzniecības uzņēmumu
(tīklu) rokās. Jāsaprot, ka vispārējs tabakas mazumtirdzniecības
izvietošanas aizliegums bez izņēmumiem visvairāk kaitēs tieši
mazajiem veikaliem. Līdz ar to jājautā, vai šāda veida
ierobežojums, kura efektivitāte smēķēšanas mazināšanai nekur
vēl nav pierādīta, tiešām ir pamatots un atbalstāms, ņemot
vērā ļoti lielos ar to saistītos riskus. Un vai nebūtu jāmeklē
cits risinājums, kas no vienas puses samazinātu tabakas
izstrādājumu redzamību veikalos, bet no otras būtu samērīgs,
ņemot vērā ietekmi uz valsts budžetu un mazajiem veikaliem –
kā, piemēram, atļaut redzami izvietot tabakas un saistītos
izstrādājumus vienā kasē katrā veikalā.
Saskaņā
ar pētījuma rezultātiem, Latvijas sabiedrībā dominē
priekšstats, ka legālo tabakas izstrādājumu pieejamības
ierobežošana veicinātu kontrabandas cigarešu iegādi – tā
uzskata 72% aptaujāto Latvijas iedzīvotāju.
Vairāk
kā puse aptaujāto smēķētāju pauda viedokli, ka legālo tabakas
izstrādājumu pieejamības ierobežošana vecinātu kontrabandas
cigarešu iegādi, savukārt 23% smēķētāju atzina, ka iegādātos
kontrabandas izstrādājumus, ja legālie tabakas izstrādājumi
nebūtu redzami un nopērkami veikalos.
Jau
šobrīd ceturtā daļa no kopējā Latvijas cigarešu tirgus ir
kontrabanda, par ko saskaņā ar KPMG aprēķiniem valsts budžets
nesaņem nodokļus apmēram 65 miljonu apmērā ik gadu. Aizliedzot
pircējam redzamā veidā izvietot cigaretes mazumtirdzniecībā,
nelegālais tirgus būtiski pieaugs, un vienlaikus mazināsies valsts
budžeta ieņēmumi no tabakas akcīzes.
