Normunds Rutulis: “Mana ģimene ir mans virzītājs un spēks. Tas izsaka visu.”
Gulbenes kultūras centrā 14.novembrī skanēs dziedātāja Normunda Rutuļa liriski samtainā balss. “Vēlreiz mājās”- tāds ir dziedātāja solo koncerta un arī jaunā mūzikas albuma nosaukums, kas 23. februārī saņēma Latvijas mūzikas ierakstu Gada balvu kā gada šlāgeralbums.
“Jau mammas vēderā es izjutu patiku pret mūziku, kuru viņa klausījās. Tā kā viņas mīļākās gan toreiz, gan tagad ir melodiskas un līdzi dziedamas dziesmas, iespējams, ka tieši tāpēc esmu kļuvis par vieglās mūzikas dziedātāju. Arī man ir svarīga muzikāla harmonija un skaista melodija,” stāsta Normunds.
Apgūst pašmācībā
Ar maestro Raimondu Paulu dziedātājs pirmo reizi saticies 1994.gada vasarā Latvijas Mūzikas akadēmijas telpās „Meža gulbju” brīvdabas koncerta mēģinājumā.
“Man bija uzticēti visi hiti, piemēram, “Vecais zābaciņš”, “Kad man maziņam” un citi. Pēc koncerta maestro paspieda man roku, kā pateicību par padarīto. Viņa rokas spiediens ir īpašs, jo to tik bieži saņemt nemaz nevar, pat satiekoties tāpat vien,” stāsta Normunds. Pēc pusgada R.Paula un N.Rutuļa sadarbība turpinājusies, jo kopā ar ansambli „Dzeguzīte” ieskaņotas tautasdziesmas. Vēl pēc gada Normunds ar Kristu no „Dzeguzītes” jau ieskaņojuši dziesmu „Par to…”(raudāja māte). “Līdz šim brīdim sadarbībā ar maestro tapuši salīdzinoši daudz muzikālu projektu. Varu droši teikt, ka esmu mūsdienu „izredzētais Paula dziesmu izpildītājs”,” saka Normunds.
Dziedātājs lielākoties visu ir apguvis pašmācībā, lai gan nepilnu gadu apmeklējis arī nodarbības Mūzikas akadēmijā pie profesora Kārļa Zariņa, kurš gribējis Normundu dzirdēt kā tenoru, kaut arī viņš ir baritons. 2000.gadā, jau iesāktā muzikālā ceļa vidū, Mūzikas akadēmijas mācību spēki Normundu mudinājuši izdarīt izvēli starp estrādi un akadēmisko dziedāšanu, jo, viņuprāt, apvienot abas mākslas nav iespējams.
“Jūs nojaušat, kam par labu es nosvēros,” smaida Normunds.
Dziedošais bundzinieks
Mūziķa gaitas N.Rutulis uzsācis 1984.gadā Ādažu kultūras namā pie skolotāja Gunāra Freidenfelda kā skolēnu vokāli – instrumentālā ansambļa bundzinieks. Vēlāk bundzinieka posteni viņš papildinājis ar vokālista funkcijām un tolaik bijis viens starp retajiem dziedātājiem-bundziniekiem, kas daudzos izraisījis interesi par šo grupu. Arī dažādos konkursos tas palīdzējis gūt ievērojamāku atzinību.”Zvaigžņu zagļi” un vēlāk „Black Jack” – tās ir Normunda bērnības grupas. Bundzinieka darbības beigu posmā, brīdi pirms solista karjeras sākuma, Normunds muzicējis kopā ar Jāni Stībeli un Ingaru Viļumu (tagad „Prāta vētra” basģitāristu) grupā „Take it such”. Īslaicīga sadarbība ar atsevišķiem mūziķiem notiek joprojām, un Normunds uzskata, ka tas ir normāls darba process.
Dziedāšanā un visā, kas ir ap to, Normunds saskata gan darbu, gan vaļasprieku. Daudz laika viņš pavada pie datora, producējot savus un citu izpildītāju darbus, veidojot viņu darbiem remiksus un strādājot arī pie reklāmas materiālu veidošanas un apstrādes.
“Tas ir līdzīgi datorspēlei, kurā, lai tiktu jaunā līmenī, tev ir jāuzlabo prasme un iemaņas. Nemitīga attīstība! Labprāt spēlēju golfu, vasaras periodā tas notiek reizi mēnes. Reizi nedēļā spēlēju skvošu un eju uz kino,” stāsta Normunds.
Sevi rod vieglajā mūzikā
“Sākotnēji tā laikam bija jauniešu spīts, kas bija manī. Tāda kā nevēlēšanās iet „mainstream”, bet turēties pašam pie sava – funk, acid jazz žanra. Tomēr, gūstot dzīves pieredzi, es arvien vairāk atrodu sevi vieglajā mūzikā, jo tā patīk. Jau iepriekš minēju – muzikalitāte harmonijā un skaista melodija. Tas man ir nepieciešams,” atzīsta Normunds.
To viņš iepin arī savu remiksu veidošanā, lai gan tos veido house mūzikas žanrā. Dziedātājs klausās visdažādāko mūziku, lai būtu informēts par notiekošo, tomēr priekšroku dod augstvērtīgai mūzikai. “Nu, ja tas lasītājiem kaut ko izsaka, tad tie ir Level 42, Simply red, Incognito, Jamiroquai, The brand new heavies, George Duke, George Michael, Earth, Wind&fire un tā tālāk,” uzskaita dziedātājs.
Ražīgākais duetu partneris
Runājot par duetiem, Normunds min dziedātāju Anci Krauzi.
“Ar viņu mēs duetā esam bijuši visilgāk, tādēļ arī esam vislabāk iemācījušies sajust viens otru. Mums uz skatuves ir viegli sadarboties. To var just arī rezultātā. Dziesmas skan labi – tembrāli saderīgi, frāzējumā sinhroni,” vērtē Normunds. Parasti dueta partnerus piedāvājot producenti, piemēram, A.Krauze,
Marija Naumova, Ieva Kerēvica un citi, dažreiz Normunds tos sameklē pats, piemēram, Viktoru Lapčenoku, Lindu Rutuli un citus. “Jā, šķiet, ka esmu arī visražīgākais duetu partneris,” piebilst Normunds.
Dziedātājam nav sveša arī kritika, ko viņš, kā pats atzīst, uzņem pozitīvi, lai gan patur sevī nelielu rūgtuma daļu par līdz galam nenostrādātu darbu, kas izraisījis kritiķu uzmanību.”Saprotu, ka nekad nebūšu pievilcīgs visiem. Ir pat tāds teiciens: “Kas der visam, neder nekam!” prāto mākslinieks. Viņš uzskata, ka ikvienam dziedātājam ir jābūt ar savu šarmu.
“Dziedātājam, pirmkārt, ir jābūt ar savu auru, vizuālo tēlu, stāju, runas veidu, intelektu un mūzikas izpratni. Un tikai pēc tam seko dziedāt prasme. Kāds ir mans trumpis? Manī ir no visa pa druskai,” saka N.Rutulis.
(Vairāk lasiet 7.novembra “Dzirkstelē”)
