Nebūšu oriģināla un teikšu gadu gadiem nodrellēto teicienu – vienam patīk māte, otram meita, trešam varbūt arī kleita.
Pagājušās piektdienas vakarā apmeklēju Riču koncertu, kuri pirms pāris gadiem popularitāti ieguva šovā “Dziedošās ģimenes”. Atsauksmes par koncertu ir dažādas. Un ne velti. Citi saka, ka koncerts vairāk tomēr nepaticis nekā paticis, jo dziesmas romu valodā tomēr īsti nav gājušas pie sirds, tāpēc palicis pat garlaicīgi, daļai koncerta apmeklētāju nāca smiekli, klausoties mākslinieku jokus par bankas krahu, savukārt citiem tie ķērās pie sirds, vēl citiem nav paticis koncerta ievads, bet nu katram savs viedoklis un savas izjūtas, un tas jau ir tikai normāli.
Bet es biju priecīga par iespēju trešo reizi baudīt viņu koncertu un vienmēr esmu guvusi pozitīvas emocijas, klausoties un iedziļinoties nevis viņu jokošanā, bet gan viņu skanīgajās un neatkārtojamajās balsīs. Tās ir balsis, kuras vienkārši nobur. Uz viņiem es viennozīmīgi varu attiecināt teicienu, ko arī viņi paši par sevi esot teikuši – ja dzied, tad dzied no sirds.
Kopumā tika aizvadītas vairāk nekā divas stundas kaisles, smeldzes un prieka. Tik daudz emociju vienkopus, no kurām katrs varēja paņemt savai dvēselei šajā mirklī vajadzīgo un nepieciešamāko. Tas vien, ka koncertu apmeklēja daudzi, nozīmē vienu, ka dvēsele alkst baudīt garīgas vērtības. Arī uz priekšu gan kultūras centrā, gan muižā ir ieplānoti dažādi koncerti. Ne vienmēr vajag traukties uz lielpilsētu, izmantosim piedāvātās iespējas šeit, uz vietas, – iesim uz koncertiem, pasākumiem un izstādēm!
