Ik
gadu zvērināti notāri uzsāk vidēji 12 000 mantojumu lietu.
Kā liecina zvērinātu notāru gūtā pieredze, cilvēki kļūdās,
domājot, ka mantojuma lieta ir uzsākama tikai pēc tam, kad saņemts
notāra uzaicinājums. Tāpat maldīgi tiek uzskatīts, ka, dzīvojot
īpašumā, kurš palicis pēc radinieka nāves, mantojuma lietas
uzsākšanai nav izšķiroša nozīme, taču ilgstoši neuzsākta vai
līdz galam nenokārtota mantojuma lieta paver durvis krāpniekiem,
kas nereti izmanto tieši pašu mantinieku neizdarību, atstājot
viņus bez mantotā īpašuma.
“Piemēram,
kāda sieviete pēc mātes nāves kopš 2013. gada dzīvo ģimenes
īpašumā, taču līdz šim nav uzsākusi kārtot nepieciešamos
dokumentus, lai to mantotu un kļūtu par pilntiesīgu mājas
īpašnieci. Šādas vilcināšanās dēļ sieviete var zaudēt savu
vienīgo dzīvesvietu. Vai cits gadījums – māte savu īpašumu
uzdāvināja dēlam, kurš traģiski gāja bojā. Vedekla kļuva par
mantinieci un “izlika” veco kundzi no dzimtas īpašuma,”
notāru
pieredzē dalās Sandra Stīpniece, Latvijas Zvērinātu notāru
padomes (LZNP) priekšsēdētāja.
Mantojuma
lietas ir ļoti dažādas, tās pieprasa precīzi izpildīt likumā
teikto, kas cilvēkiem bieži vien šķiet sarežģīti. “Rezultātā
lietu risināšana tiek atlikta uz nenoteiktu laiku, un tas paver
iespējas kļūt par krāpnieku vai negodprātīgu radinieku upuriem.
Tādēļ svarīgi mantojuma lietu uzsākt laikus. Mantiniekam ir ļoti
būtiski izdarīt pirmo soli – atnākt uz notāra biroju, un tālāko
jau izdarīs notārs. Kopš 2003. gada, kad mantojuma lietas no
tiesām nonāca notāru kompetencē, ir pabeigtas gandrīz 163 000
lietas. Gadu gaitā uzkrātā pieredze ļauj notāram atšķetināt
vissarežģītākos gadījumus,” stāsta Sandra Stīpniece.
Mantiniekiem
pašiem jāizrāda interese
Atšķirībā
no citām valstīm, kurās likums uzliek pienākumu notāram meklēt
mantiniekus, Latvijā ir pretēji –-mantiniekiem
ir pienākums pie notāra rakstiski izteikt vēlmi mantot.
Notārs nemeklē mirušā cilvēka potenciālos mantiniekus, Latvijas
valsts ir izvēlējusies pieteikšanās sistēmu. Tas nozīmē, ka
mantinieks ir tas, kurš ierodas pie notāra un
tikai pēc viņa rakstiska, noteiktā kārtībā apliecināta
iesnieguma saņemšanas notārs ir tiesīgs uzsākt mantojuma lietu.
“Lai
neizaicinātu likteni un nepaliktu bez mantotā īpašuma, tāpēc
vien, ka attālāks radinieks ar nolūku būs pasteidzies nokārtot
mantojuma lietu, mantošanas iesniegums iesniedzams, piemēram,
mēnesi pēc tuvinieka nāves. Iesniegumu sagatavos un visu
nepieciešamo informāciju sniegs jebkurš notārs. Jāapzinās, ka
mūsdienās
ir ārkārtīgi svarīgi procesus vadīt bez liekas vilcināšanās,
lai ātrāk būtu skaidrs, kurš ir jaunais īpašnieks, kuram
jāmaksā nodokļi, komunālie maksājumi,” skaidro LZNP
priekšsēdētāja.
Tas
ir īpaši svarīgi komersantiem,
jo “laiks ir nauda” un katra diena var radīt zaudējumus un
mazināt konkurētspēju. Kā skaidro Sandra Stīpniece, ja
mantinieku loks ir skaidrs,
notārs parasti nosaka trīs mēnešu pieteikšanās termiņu
(termiņu ir svarīgi ievērot ikvienam, kuram ir tiesības mantot,
kā arī kreditoriem) un operatīvi pabeidz uzsākto lietu. Savukārt,
ja lieta ir komplicēta un radniecība ir attāla, būs nepieciešams
ilgāks laiks īpašuma un radniecības dokumentu sagādāšanai un
lietas izskatīšanai. Taču kopumā vidējais mantojuma lietas
izskatīšanas ilgums ir trīsarpus mēneši, un tas ir trīs reizes
ātrāk nekā laikā līdz 2003. gadam, kad bezstrīdu mantojuma
lietas veda tiesās.
Kas
var pretendēt uz mantojumu
Pie
notāra ar lūgumu uzsākt mantojuma lietu var vērsties tikai tās
personas, kuras ir tiesīgas pretendēt uz mantojumu. Tie ir
radinieki, likumiskās mantošanas pamatā, vai persona, kuru par
savu testamentāro mantinieku (testamentā) vai līgumisko mantinieku
(mantojuma līgumā) iecēlis mantojuma atstājējs.
“Uz
mantojumu nevar pretendēt mantojuma atstājēja draugi, kaimiņi vai
citas personas, kurām nav tiesību uz mantojumu. Taču mantojuma
atstājēja kreditoram gan ir tiesības lūgt notāram uzaicināt
mantiniekus pieņemt vai atraidīt mantojumu. Dzīvē mēdz būt kā
kino, kad bēru mielasta laikā tiek izteikti minējumi par to, kuram
pienākas mantojums, bet jāņem vērā, ka, piemēram, mantojuma
atstājēja brāļa bērni nemantos, ja mirušajam ir sieva, bērni.
Nemantos arī vecāki, ja mirušajam ir bērni. Citādi ir, ja
atstāts testaments. Pēc mantojuma lietas uzsākšanas notārs saņem
informāciju no Publisko testamentu reģistra un izsludina testamenta
nolasīšanu, lai katrs ieinteresētais pats savām ausīm dzirdētu
testatora pēdējo gribu. Un tikai šajā brīdī minējumi
pārvērtīsies realitātē,” norāda Sandra Stīpniece.
Kā
uzzināt, ka mantojums atklājies
Pastāvot
dabiskai lietu kārtībai, radinieki parasti ir informēti par
tuvinieka nāvi, jo rūpējas viens par otru un atrodas savstarpējā
kontaktā. Taču bieži mēdz būt arī citādi – par tuvinieka
nāvi un atstāto mantojumu uzzina no draugiem vai kaimiņiem, vai
arī Mantojumu reģistrā
(https://www.lursoft.lv/lv/mantojumu-registrs),
kuru izveidojusi Latvijas Zvērinātu notāru padome. Informāciju
var iegūt arī no oficiālās publikācijas “Latvijas Vēstnesī.”
Mantošanai
nepieciešamie dokumenti
Ejot
pie notāra, līdzi jāņem sava pase vai personas apliecība,
mantojuma atstājēja miršanas apliecība, radniecību pierādošie
dokumenti (dzimšanas apliecības, laulības apliecības), kā arī
mantojamās mantas saraksts un novērtējums, ja mantots tiek arī
kas cits bez nekustamā īpašuma.
“Vislabāk,
ja ir ziņas par visiem zināmajiem mantiniekiem. Ja vajadzīgie
dokumenti nav pieejami, to sagādāšanu iespējams uzticēt notāram.
Viņa rīcībā ir ne tikai vajadzīgās zināšanas, bet pieejami
arī valsts reģistri. Sarunā ar notāru var noskaidrot visus ar
mantojuma lietu un īpašumtiesību nostiprināšanu saistītos
neskaidros jautājumus,” iesaka LZNP priekšsēdētāja.
Aptuvenie
izdevumi, ar ko rēķināties
Piemēram,
meitai, kura uz mantojuma atklāšanās brīdi ir dzīvojusi kopā ar
mantojuma atstājēju, jāmaksā 0.25% no mantotā nekustamā īpašuma
novērtējuma kadastrā. Savukārt meitai, kura uz mantojuma
atklāšanās brīdi nav dzīvojusi kopā ar mantojuma atstājēju –
0.5%. Ja meitai mantojums ir novēlēts testamentā –
0.125%. Mantinieki var iesniegt mantojuma lietā arī tirgus vērtībai
atbilstošu nekustamā īpašuma novērtējumu, tas ir svarīgi, ja
pēc mantošanas īpašumu plāno atsavināt, piemēram, pārdot.
