“Vai pie jums nav kāda brīva darba vieta?” šādu jautājumu šā gada otrajā pusē Gulbenē dzird bieži. Šonedēļ, aplūkodama kurpes veikalā, nejauši noklausījos sarunu. “Meitenes, vai jums šeit darbiniekus vajag? Redzu, ka ir paplašinājušās…Sek…
Sekoja bēdu stāsts. Sievietei tikko esot uzteikts darbs – tirdzniecības vietā, kur strādājusi viņa, likvidēta viena darbinieku maiņa. “Tādu dāvanu esmu saņēmusi uz Ziemassvētkiem. Tagad staigāju pa veikaliem, piesakos, meklēju. Diemžēl pagaidām – bez rezultātiem. Pirms pāris gadiem Gulbenē tirdzniecībā darba vietas vēl bija. Tagad to vairs nav. Vai tiešām man būs jābrauc strādāt uz Angliju?” viņa secināja.
Prātā kāda Gulbenes astrologa stāstītais. Pie viņa atnākusi kliente un vaicājusi, kā viņai klāsies jaunajā darbavietā. Astrologs papētījis viņas astroloģisko karti un teicis, ka neredz, ka šai sievietei būs izmaiņas darbā. “Kā? Es taču jau esmu uzrakstījusi atlūgumu un rīt sākšu strādāt citur!” teica viņa. Nākamajā dienā viņa atkal atnāca ciemos pie astrologa, lai pateiktu, ka viņam bijusi taisnība. Jaunajā darbavietā viņa tomēr nav pieņemta. Saņēmusi atteikumu pēdējā brīdī.
Šodien katram jāturas pie savas darba vietas, kurā, iespējams, atalgojums ir neliels. Nav nekā briesmīgāka kā visu mūžu strādājušam cilvēkam palikt bez darba. Kāda mana paziņa šādā situācijā kļuvusi par bērna aukli. Ja nepieciešams, auklē 24 stundas par 100 latiem mēnesī. Arī tāds var būt risinājums.
