Latvijā dzīvo 15 905 Igori
Šodien vārdadienu svin stāķēnietis Igors Stucka. Svētku dienā pie viņa ciemos atnāk draugi, sabrauc radi. “Visi kopā pasēžam, izžāvējam vistu mielastam,” saka Igors.
Vārdu izdomā tēvs Vārdadienas gaviļnieks stāsta, ka pie sava vārda ticis, pateicoties kādam tēva draugam.
“Atceros, ka tēvam bija draugs vārdā Viktors, un no šī vārda tēvs izdomāja, ka es būšu Igors. Kaut kāda līdzība šiem vārdiem ir,” domā gaviļnieks un piebilst, ka ar savu vārdu viņš ir apmierināts. Igors priecājas, ka šogad svētki iekrīt brīvdienā un tam visam klāt vēl ir sācies atvaļinājuma laiks.
“Palaikam sanāk svinēt kādus svētkus. 6.martā man ir dzimšanas diena, tad pāris dienas atpūties, un klāt jau 8.marts – Sieviešu diena,” saka Igors.
Viņš atzīst, ka tāpat kā jau visiem svētki tomēr vairāk tika gaidīti bērnībā. Tad ciemos atbraukušas krustmātes un dāvanās viņš saņēmis spēļu auto. Toties tagad savējie zina, ka Igoram uz svētkiem ir jādāvina lietas, kas saistās ar zveju, jo viņš ir kaislīgs makšķernieks.
“Parasti jau man uzdāvina dāvanu karti, tad es pats aizeju uz veikalu un izvēlos, ko man vajag,” saka Igors.
Kaislīgs makšķernieks
Viņš ir kaislīgs makšķernieks, kas jau no mazotnes ņemts līdzi uz copi, bet savus patstāvīgos lomus sācis vilkt piecu gadu vecumā. Šī kaislība iet no paaudzes paaudzē.
“Man tas ir no tēva, jo arī viņš bija kaislīgs makšķernieks Dēlu, kurš šogad pabeigs 12.klasi, arī esmu iemācījis makšķerēt. Viņš arī ir liels makšķernieks. Meita arī ir makšķerējusi, arī māsa ir braukusi man līdzi zvejā.
Igors noteikti vienreiz nedēļā, citreiz arī biežāk dodas makšķerēt.
“Braucu uz Aivieksti, Pededzi, Ušuru, Sudalas ezeru. Lielākais loms – līdaka 6,200 kilogrami. Tā pieķērās, un es bez grūtībām izvilku, jo lielākās nāk mierīgi laukā,” zina Igors.
Parasti Igors uz zveju nedodas viens.
“Braucu parasti kompānijā – divatā, trijatā un četratā, citreiz pat braucam ar divām mašīnām. Paliekam pa nakti, vāram zivju zupu. Tas ir forši! Sievietes gan līdzi neņemam. Nav sanācis,” joko gaviļnieks un piebilst, ka makšķerēšana – tā ir lieliska relaksācija. Ne tikai siltā laikā, arī ziemā, jo tieši ziemā var tikt klāt tādās vietās, kur vasarā nevar.
Igors ne tikai prot izvilināt lomu no ūdens, viņam nesagādā grūtības zivis tīrīt un izžāvēt tik gardi, kā tautā saka, “mēli var norīt”.
“Zvīņas ir jānotīra, jāpārgriež zivs pa muguru. Zivi nekādā gadījumā nevajag mazgāt, bet gan izslaucīt ar lupatiņu asini, tad ir pavisam cita garša! Paber sāli, piparus un ķiplokpiparus un liek žāvēt,” stāsta Igors.
