28. marts man ir svarīgs datums. Kāpēc? Šī diena ir īpaša dažādu
iemeslu dēļ. Varbūt kādam liekas interesanti, ka garajā gadā šī
bija 88.diena pēc kārtas, citiem varbūt ir svarīgi, ka tā ir
dziedātājas Lady Gaga dzimšanas diena, bet personīgi es vēlos
pieminēt to, ka ar šo dienu brīvprātīgais Viktors no Spānijas, kurš
aktīvi darbojās jauniešu centrā ,,Bāze” un citur, vairs
nav Latvijā.
Liela daļa gulbeniešu, iespējams, Viktoru atcerēsies kā režisoru
izrādei ,,Lisistrata” un pasākumam ,,Gada
atsitiens”, bet man viņš atmiņā paliks kā cilvēks, kuru
nesatrauc tas, ko par viņu domā citi. Tieši no viņa esmu
iemācījusies justies brīvi un paļauties impulsiem. Domāju, ka
cilvēkiem vajadzētu būt pašiem, ignorējot citu negatīvās piezīmes.
Atceros kādu atgadījumu vasarā, kad šis brīvprātīgais ēda banānu ar
kečupu. Tad vēl labi nepazinu Viktoru un viņa dzīves uztveri, tāpēc
nesapratnē pajautāju, kāpēc viņš tā dara. Man tas likās dīvaini,
bet viņa sniegtā atbilde lika domas mainīt. Viņš atbildēja aptuveni
šādi: “Ja ēdu desiņu ar kečupu un pēc tam banānu, neviens nebrīnās.
Kāda atšķirība, ja samaina desiņu un banānu vietām? Vēderā viss
tāpat sajaucas kopā.” Pēc tās reizes es gan neesmu
pasākusi ēst banānus ar kečupu, bet Viktora atbilde lika
aizdomāties. Un ne jau par to, kā viss kuņģī sajaucas kopā, bet gan
par to, ka, pirms kādu nosodām, vajadzētu ar šo cilvēku parunāt, jo
nekad nevar zināt, kādi ir šī cilvēka rīcības iemesli. Es gan
Viktoru nenosodīju, bet neizpratne man bija liela, tāpēc man
prieks, ka pajautāju, kādēļ viņš tā dara, jo citādāk es varbūt būtu
palikusi pie domas, ka viņš vienkārši ir dīvains.
Cik
gan bieži dzīvē negadās situācijas, kurās domās uzdodam kādam
jautājumu un paši arī uz to atbildam, kā vien tīk… Bet varbūt
tomēr ir vērts pajautāt pašam cilvēkam?
