E-pakalpojumu
popularitāte iedzīvotāju vidū pieaug, atklāj 2018. gada e-indeksa
rezultāti. 2017. gadā gandrīz puse (40,2%) labprātāk izvēlas
pakalpojumus saņemt elektroniski, kamēr klātienē vien 18,9%, bet vēl
retāk tiek izmantoti tādi kanāli kā pasts vai telefons. Līdz ar to
iestādes vairāk uzmanības pievērš e-pakalpojumu kvalitātei un ērtībai.
Aktīvāk uzmanība pievērsta arī komunikācijai ar sabiedrību, izmantojot
sociālo tīklu platformas – šobrīd divas trešdaļas no iestādēm ir
pārstāvētas Facebook, kur veic regulāru komunikāciju.
Klātienes pakalpojumus izvēlas arvien mazāk
Iedzīvotāji
priekšroku dod pakalpojumu saņemšanai elektroniski, tā ietaupot gan
savu laiku, gan iestāžu resursus. 2017. gadā pakalpojumi elektroniski
sniegti pat divreiz biežāk nekā klātienē, turklāt šis skaits pēdējos
gados pieaug. To sekmē arī iestāžu proaktīvā rīcība, mudinot
iedzīvotājus izmantot e-pakalpojumus, atgādinot par tiem e-pastos,
pakalpojuma sniegšanas vietnē, kā arī uzreiz piedāvājot saistītos
pakalpojumus. Ir vairākas iestādes, kurās teju visus pakalpojumus ir
iespējams saņemt elektroniski, un redzams, ka klienti šādu iespēju
labprāt izmanto – vairāk nekā 95% pakalpojumu elektroniski tiek sniegti
Iepirkumu uzraudzības birojā, Iekšlietu ministrijas informācijas centrā,
Dabas aizsardzības pārvaldē un Tiesu administrācijā.
Iestādēs samazinās papīra dokumentu aprite
Elektronisko
dokumentu īpatsvars pār papīra dokumentiem turpina pieaugt jau kopš
e-indeksa mērījuma uzsākšanas 2014. gadā, un 2017. gadā ir sasniedzis
jau 39%. Bet tikmēr ir arī vairākas iestādes, kas jau teju pilnībā
atbrīvojušās no papīra dokumentiem. Pilnībā e-dokumentu aprite ir
ieviesta Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestā, bet Pārresoru
koordinācijas centrā, Maksātnespējas administrācijā un Vides
aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā e-dokumenti sastāda
vismaz 85% no kopējā dokumentu skaita. Iestāžu digitalizācija ļauj
būtiski ietaupīt, ņemot vērā, ka papīra dokumenta izmaksas aptuveni
piecas reizes pārsniedz e-dokumenta izmaksas.
Publiski pieejamie dati – arvien vieglāk apstrādājami
Iestādes
sāk vairāk novērtēt atvērto datu nozīmi, un šobrīd puse no iestādēm jau
publicē atvērto datu kopas (2017. gadā – 38% iestāžu). Piemēram, Valsts
atvērto datu portālā var brīvi piekļūt un izmantot 157 datu kopas –
dzīvojamo māju pārvaldnieku reģistru, datus par piesārņotām vietām,
pašvaldību budžetu, demogrāfijas rādītājiem un citus. Atvērtajos datos
noderīgu informāciju var iegūt gan jaunie uzņēmēji, meklējot biznesa
ideju, gan žurnālisti, pētot dažādas tēmas, gan iedzīvotāji kopumā,
piemēram, skolēni mācību procesā vai ģimenes, izvērtējot pieejamos
pakalpojumus. Līdztekus sabiedrības izglītošanai un motivēšanai izmantot
atvērtos datus, tiek organizēti arī dažādi semināri, hakatoni un citi pasākumi.
Rezultāti
e-indeksa mērījumā tika noskaidroti, analizējot vairākus faktorus –
klientu apkalpošanu un atbalstu, atvērto datu pieejamību, pakalpojumu
nodrošināšanu, saziņu ar sabiedrību un līdzdalību, kā arī iestādes
iekšējos procesus un savstarpējo sadarbību. Mērījumu veica neatkarīgi
eksperti, izmantojot gan iestāžu pašvērtējuma anketas, gan arī
automātisko rādītāju datus (piemēram, tīmekļvietnes atbilstība WCAG
vadlīnijām) un ekspertu novērtējumu. 2018. gada e-indeksa mērījumā
piedalījās 92 valsts iestādes, tai skaitā 12 ministrijas. Ar detalizētu
pētījumu iespējams iepazīties te: https://www.eindekss.lv/lv/6-rezultati
