4.septembrī valstsvīra Kārļa Ulmaņa dzimtajās mājās „Pikšas” tiks godināti bijušā prezidenta vārdā nosauktās Latvijas Lauksaimniecības universitātes (LLU) stipendijas saņēmēji, kuru vidū arī studente no Gulbenes – Agnija Bikaviņa.
Sociālo zinātņu fakultātes trešā kursa studente A.Bikaviņa stipendiju iegūs, pateicoties pētījumam „K.Ulmanis un kultūras uzplaukums 1930.gada otrajā pusē. Objektīvie un subjektīvie faktori.”, kurā detalizēti analizēts tā laika laikraksts „Jaunākās ziņas” un intervēts politiķis Raivis Dzintars.
Darba autore uzskata, ka pretrunīgi vērtētais K.Ulmanis bijis kā Latvijas Tēvs, un tieši ar viņa mīlestību, čaklumu, sirds skaidrību un gara spēku panākts valsts uzplaukums pagājušā gadsimta 30.gados.
A.Bikaviņa secinājusi, ka valstī uzplaukums noticis visās kultūras jomās, kas daļēji skaidrojams ar izglītības budžetu – tas bijis 14,7% no valsts budžeta. Tāpat faktori, kas ietekmējuši kultūras uzplaukumu 30.gados bijuši neatkarības iegūšanas nestie augļi – Latvijas Universitātes, Mākslas akadēmijas, konservatoriju, operu, teātru un muzeju izveidošana -, Rīgas kā jaunas metropoles veidošanās ar kultūras dzīves veicināšanu un latviešu mākslinieku augstais profesionalitātes līmenis.
Tāpat stipendiju saņems alūksnietis Juris Metums (Meža fakultāte), rīdzinieks Igors Šepeļevs (Pārtikas tehnoloģijas fakultāte) un jelgavniece Olga Tatarčuka (Ekonomikas fakultāte).
Četri stipendiāti izvēlēti astoņu kandidātu starpā.
„Labākie noteikti, ņemot vērā sekmes, ārpusstudiju pētījumus, atsauksmes no zemnieku saimniecībām, kurās aktīvi līdzdarbojas studējošie,” kritērijus stāsta LLU Studiju daļas speciāliste Evita Zabothene.
K.Ulmaņa vārdisko stipendiju – 130 Ls mēnesī studiju gada garumā – LLU piešķir kopš 1991.gada un to, ieskaitot četrus 2011./2012.studiju gada saņēmējus, būs saņēmuši 87 studējošie.
