Protams, arī man ir savi nelegālie ienākumi (tukšās pudeles pa malām, pa miskastēm lasu, spēlēju kārtis uz naudu, aizdodu naudu uz procentiem), kas kaut kā nebūt ir jālegalizē. Nav problēmu. Pieslānu ledusskapi, bet, ja apnīk ieturēt maltīti divatā ar laulāto draudzeni, tad eju uz kādu spēļu zāli vai “kafūzi” uzdzīvot.
Tā jau ir. Kaimiņi brīnās, kur man, senioram, tāda nauda. Jau labu laiku nekur nestrādāju. Pensija nav nekāda lielā. Plencis neesmu, bet ietaupīt jau neko daudz nevar, kad komunālie maksājumi katru mēnesi jākārto. Kārtoju! Un ēdu ne tikai baltmaizi ar sviestu, bet arī desas, gaļu, augļus un dārzeņus, piena produktus.
Kad no veikala nāku mājās ar pilniem tīkliņiem, kāpņu telpā man mūždien nejauši ceļā pagadās kaimiņiene, kas tāda sapīkusi, nerunīga garām paiet. Acīs man neskatās. Lūr manā pirkumu maisā. Lai lūr! Ciemos vienalga nesaukšu. Lai pati iet pudeles uz miskastēm lasīt! Domā, baigi viegli tas nākas, ja? Cik reižu pie misenēm esmu dabūjis pa aci no citiem tādiem pašiem gudriniekiem kā es!
Tagadiņ presē lasu, ka valstī atklāts jau otrais vērienīgais naudas “atmazgāšanas” grupējums. Es jums teikšu, paliek baisi. Ka tikai arī mani neatmasko par to, ka izvairos no nodokļu maksāšanas. Man ir jautājuši, cik tad es mēnesī nelegāli nopelnu. Nav runa par mēnešiem, bet par dienām, nedēļām. Man labāk patīk rēķināt tā. Kā ārzemēs. Es jums teikšu, ka neslikti.
Katrā ziņā – uz Īriju peļņā braukt nav vērts. Tepat var labi iztikt, ja atmet kaunu. Neprasiet, kādi ir mani ikdienas ienākumi! Tāpat neteikšu. Bet prasiet, cik stundu dienā es nelegāli strādāju, kāda ir mana darbdiena! Tie ir agri rīti, tie ir vēli vakari. Tas prasa rūdījumu, bezbailību, veselību, izturību, apņēmību. Vārdu sakot – ne katrs to spēj. Tāpēc arī neskaudiet, ja man mājās reizumis ir “festivāli”, ja reizi ceturksnī varu atļauties galvaspilsētā apmeklēt publiskos namus, restorānus, kinoteātrus! “Rīgas sargus” esmu galvaspilsētā esmu noskatījies reizes sešas. Man patīk.
