Es patiešām nezinu, kā saudzīgāk un bez pārmetumiem uzrakstīt par nejēdzībām veselības aprūpē. Kā izdarīt neizdarāmo? Proti, izdarīt tā, lai ir vilks paēdis un aita paliek dzīva.
Kā lai izskaidro absurdo rīcību un to situāciju, to visu veselības ministru rīcību, kuri vadīja un vada medicīnas nozari? Sanāk brīžiem tā, ka labā roka nezina, ko dara kreisā. Vispirms piešķir naudu slimnīcas labiekārtošanai, to pārveido, sākot ar operāciju zāli un beidzot ar palātām. Ierīko jaunu poliklīniku. Un pēc tam – bāc! Kā ar āmuru pa galvu! Valsts aizslēdza neatliekamās palīdzības slimnīcu, nepiešķirot finansējumu tās pastāvēšanai. Bet mūsu novada deputāti nemaz “nezināja”, ka slimnīca nonākusi naudas grūtībās! Nu tagad gribēja atklāt savus plānus, kā grib rīkoties, debatējot kultūras namā.
Jūs tikai cilvēkiem jaucat galvas! Slimnīcas taču nav! Varbūt kāds uzņēmējs ierīkos tur desu pārstrādes cehus. Telpu daudz un labas, būs jaunas darba vietas! Apbrīnojama ir cilvēku nolikšana muļķu lomā. Vilciens jau aizgājis, bet mēs palikām uz perona. Kāda jēga runāšanai, ja tā neko neizmaina? Izdzīvos tas, kurš izturēs…
Ja man ārsti atzīs, ka vajadzīga steidzama operācija, mani vizinās pa novadiem, beidzot pasakot, ka operācija maksā 700 latus. Tā kā man tādas naudas nav, tad, mīļie kungi, neaizklapējiet vismaz Gulbenē morgu! Tā ir mūsu pēdējā pietura šajā pasaulē.
