Objektīvi
vairums ekonomisko rādītāju 10 gadu laikā ir uzlabojušies un
Latvijas ekonomika šobrīd ir lielāka, iedzīvotāji – vidēji
turīgāki, ar lielākiem ienākumiem, Latvijas uzņēmumi vairāk
preces un pakalpojumus radoši, eksportējoši nekā jebkad agrāk.
Iepriekšējais
maksimums pirms lielās pasaules krīzes 2008. gadā bija būvēts uz
neilgtspējīga, ārvalstu kredītu finansēta nekustamā īpašuma
un patēriņa burbuļa. Šobrīd Latvijas ekonomika, Latvijas
uzņēmēji un iedzīvotāji ir objektīvi konkurētspējīgāki,
attīstība balstīta ilgtspējīgos kapitālieguldījumos,
kompetences pieaugumā, kas tiek finansēts no lokālajiem
noguldījumiem.
Tomēr
“Baltic International Bank” Latvijas barometra pētījums rāda
negatīvas sajūtas aptaujāto vidū, lai arī ar svārstīgi
pieaugošu – pozitīvu dinamiku, tomēr absolūtie rādītāji ir
negatīvi. Tātad objektīvi, plaši ekonomikas uzlabojumi nešķiet
pietiekami būtiski, strauji un visaptveroši, lai mainītu viedokli,
vai arī prasības aug straujā nekā iespējas tās apmierināt, vai
aptaujātie izvēlas klausīties tajos, kuri apgalvo pretējo, nevis
noticēt savām acīm un naudai maciņā.
Tādējādi
šo kognitīvo disonansi starp objektīvi salīdzinoši pozitīvu
situāciju, kura uzlabojas, turklāt diezgan strauji lielākai daļai
iedzīvotāju, un negatīvo skatījumu, manuprāt, var izskaidrot
sociologi, antropologi, psihologi un psihiatri.
Mans
skaidrojums ir,
-
ka
milzīgu negatīvu iespaidu atstāj “ātrā kreditēšana”, kura
iedzen cilvēkus parādu verdzībā, cilvēkiem, kuriem nevajadzētu
aizņemties, aizņemoties ar likmēm, par kurām nevienam
nevajadzētu aizņemties; -
ka
kopš 2014.gada Krievijas uzbrukuma Ukrainai un Krimas aneksijas
daļa Latvijas iedzīvotāju dzīvo Krievijas melu informācijas
telpā un, protams, Latvijas ienaidnieki neko patiesu par Latvijas
attīstību nestāsta; -
jaunās
trimdas pārstāvji vairumā gadījumu izskaistina savus sasniegumus
ārpus Latvijas, palicējiem kropļojot salīdzinošo priekšstatu
par sasniedzamo mājās; -
daļa
iedzīvotāju, kuri nevēlas pārvietoties uz Latvijas reģioniem,
kur vieglāk atrast labāk apmaksātu darbu, nevar realizēt savu
ienākumu potenciālu; -
kopumā
tomēr pārāk daudziem vēl joprojām ienākumi ir nepietiekami,
lai apmierinātu augošās, bet salīdzinoši elementārās prasības
un nedzīvotu pirms algas stresā.
Nozaru
griezumā:
-
visus
mūs turīgākus dara pieaugoša konkurence mazumtirdzniecībā un
pieaugošās preču iegādes iespējas interneta veikalos, kas
nozīmē, ka pieaugošie iedzīvotāju ienākumi atļauj iegādāties
vēl vairāk pieaugošus preču apjomus; -
būvniecība
un nekustamais īpašums atkal ir avots salīdzinoši labi
apmaksātām un ne pārāk augstu kvalifikāciju prasošām
darbavietām ar labu un strauji augošu samaksu, pateicoties ES
ieguldījumiem Latvijā un tam, ka nekustamā īpašuma cikls ir
aptuveni vidū un tagad priekšā izaugsmes fāze; -
galvenais
ekonomikas dzinējspēks ir IT sektors un citas 21.gs. industrijas,
ar kurām saistās Latvijas perspektīvas sasniegt vidējo ES
ienākumu līmeni un pat to pārsniegt!
