Pirmoreiz viņu mūsu mājas kāpņu telpā pamanīju pavasarī. Bija vēss laiks. Un šis bija atvilcies te pasildīties. Toreiz vēl nodomāju: “Atlaidies te, maita, vēl ņems un piečurās.” Toreiz vēl pažēloju, neaizdzinu. Vēlāk, kad atklāju, ka patiešām nokārtojis dabiskās vajadzības manā kāpņu telpā, no šā vairs nebija ne vēsts. Bet ko gan citu no viņa varēja gaidīt? Necivilizēts radījums, bomzis taču! Viss nosmulējies, tādu nelaimīgu un pat naidīgu ģīmi!
Jau biju aizmirsis par viņu, taču nupat viņš atkal uzradās. Pamīju, ka šis ieslīd mūsu kāpņu telpā nakšņot vēlu vakarā, bet agri no rīta ir prom. Esmu viņu manījis arī lielveikalā zagšus ejam gar pārtikas plauktiem. Brīnījos vien kā vēl nav pieķerts!
Un tad vienvakar es izgāju kāpņu telpā ar viņu parunāties. “Nu cik ilgi tā var turpināties! Tev taču ir bijušas mājas, bet, ja vairs nav, tad jāmeklē pastāvīga dzīvesvieta! Šeit palikt nevari, no tevis smird visa kāpņu telpa!” sacīju es. Viņš pretī neteica ne vārda. Tikai skatījās manī tādu žēlu skatienu. Sapratu, ka ir izsalcis. Iznesu ko ēdamu un dzeramu…
Tā tas turpinājās nedēļu. Nu jau, kad citi kaimiņi dzina bomzi projām, es uzmetos šim par tādu kā aizstāvi. Sacīju neapmierinātajiem: “Vai tad jums sirds krūtīs nemaz nav? Ir taču adventes laiks! Vai tad tiešām šo nabadziņu jādzen ārā aukstumā un slapjumā? Vēl ņems un saslims ar cūku gripi!”
Kaimiņi bilda, lai laižu šo savā dzīvoklī, ja jau man viņa tik ļoti žēl. Taču lai savu draudziņu neuzbāžot uz kakla visiem mājas iedzīvotājiem. Sapratu, ka citas izejas patiešām nav, jo nabadziņu izdzīt naktī uz ielas nespēju, bet nevaru arī kaimiņus piespiest mainīt viņu domas. Un tā, rau viņš nonāca majā dzīvoklī.
Sākumā sieva pretojās, gribēja no mājas izdzīt mūs abus, bet vēlāk samierinājās un pat iemīlēja bomzi. Mēs iemācījām viņam, kas ir vanna, kas ir regulāras ēdienreizes un mīksts dīvāns. Savādi, bet man šķiet, ka tagad sieva mūsu jauno iemītnieku mīl vairāk par mani. Vēl jo savādāk ir tas, ka es par to itin nemaz neesmu greizsirdīgs. Lai jau murrā abi ar manu sievu! Vismaz ir omulība mājās, neraugoties uz šo sērīgo krīzes laiku!
