Latvijā ar likumdošanu ir atļauts izmantot vairāk nekā 300 pārtikas piedevas jeb E vielas pārtikas produktu ražošanā. Lai gan tās visas ir drošas lietošanā uzturā, tomēr, vai tās ir vajadzīgas mūsu organismam? Vai labāk nebūtu izvēlēties produktus bez nevajadzīgiem produktu uzlabotājiem?
Mācies par E vielām kopā ar ekspertu izveidotu špikeri Izglītojoša projekta „LASI, pirms ĒD” ietvaros kopā ar ārstu, uztura speciālistu un pārtikas tehnologu līdzdalību izveidots E vielu jeb pārtikas piedevu špikeris, kas ir publicēts projekta mājas lapā www.lasipirmsed.lv sadaļā E vielas. Izveidotais E vielu špikeris ļaus vieglāk orientēties E vielu labirintā un atvieglos produktu izvēli uzturā. Tas tiks projekta gaitā papildināts ar jauniem ekspertu skaidrojumiem.
Pārtikas piedevas iedalās piecās grupās
Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) Pārtikas izplatīšanas uzraudzības daļas vadītāja Tatjana Marčenkova norāda, ka pārtikas piedevas pēc lietošanas mērķa var iedalīt piecās grupās: uzglabāšanas laika pagarināšanai, garšas uzlabošanai, produkta ārējā izskata uzlabošanai, vēlamo struktūras īpašību nodrošināšanai un tehnoloģisko procesu vadīšanas atvieglošanai. Visas šīs grupas iedalās vēl 28 apakšgrupās – tālāk aprakstītas dažas no tām.
Viena no visbiežāk izmantotajām pārtikas piedevām ir krāsvielas produkta ārējā izskata uzlabošanai. Izšķir dabiskās, kas iegūtas no augiem un sēklām, dabiskajām identiskās, kas iegūtas ķīmiskā ceļā, bet identiskas vielas sastopamas arī dabā, un sintētiskās krāsvielas, kuras dabā nav sastopamas. E vielu sarakstā krāsvielas apzīmē ar E100 – E199. Latvijas Diētas ārstu asociācijas priekšsēdētājs un projekta „LASI, pirms ĒD” iniciators Andis Brēmanis uzskata, ka uzturā ir vajadzīgs izvairīties no produktiem, kas satur mākslīgās krāsvielas, jo tās var izraisīt alerģijas. Izvairāmies no spilgti dzelteniem, oranžiem un citu krāsu našķiem. Tai pat laikā nav jābaidās no produktiem, kas satur dabīgās krāsvielas, piemēram, burkānos ir pārtikas piedevu sarakstā esošā viela ar kārtas numuru E 160a, bietēs – E 162 un sarkanajos piparos – E 160c.
PVD pārstāve Tatjana Marčenkova norāda, ka gadījumā, ja pārtikas produkta ražošanā ir izmantotas sekojošas krāsvielas – saulrieta dzeltenā (E110), hinolīndzeltenā (E104), karmoizīns (E122), alura sarkanā (E129), tartarzīns (E102) un košenila sarkanā (E124), tad produkta marķējumā ir jānorāda, ka tas var nelabvēlīgi ietekmēt bērnu aktivitāti un uzmanību.
Enoks Biķis, Latvijas Pediatru asociācijas vadītājs, norāda, ka nav nepieciešamības uzturproduktiem pievienot vitamīnus, jo arī vitamīni nevietā un to pārmērības var būt nevēlamas un pat kaitīgas veselībai. Labāk paļauties uz dabiskajiem vitamīniem, kas jau tā ir uzturproduktos un ir pietiekami sabalansēti.
Ar E200 – E299 apzīmē konservantus – pārtikas piedevas, kas pagarina pārtikas produkta glabāšanās laiku, aizsargājot to no mikroorganismu izraisītas bojāšanās. Šīs piedevas ražotāji izmanto, lai pagarinātu produkta plaukta mūžu, aizkavētu raugu un pelējuma attīstību. Tai pat laikā ražotāji meklē risinājumus, lai saviem produktiem nepievienotu konservantus. Uztura speciālisti aicina pievērst uzmanību nitrītsālim, ko pievieno gaļas izstrādājumiem, kas papildus savām konservējošajām funkcijām palīdz saglabāt sārtu gaļas krāsu.
Arī antioksidanti (E300 – E399) tiek izmantoti produktu uzglabāšanas laika pagarināšanai, aizsargājot tos no oksidācijas izraisītās bojāšanās, piemēram, tauku sasmakšanas, krāsas maiņas. Pie dabīgiem antioksidantiem pieder E vitamīns, askorbīnskābe, pienskābe, citronskābe. Latvijas Alergologu asociācijas vadītāja Ieva Cīrule norāda, ka mākslīgie antioksidanti ir potenciālie alerģiju izraisītāji.
Pārtikas piedevu grupa, bez kuras mēs varam iztikt ikdienā, ir garšas pastiprinātāji (E600-E699). Pašas par sevi šīs pārtikas piedevas ir bezgaršīgas, bet tās pastiprina citu sastāvā esošo vielu garšu vai smaržu. Ārsti iesaka izvairīties lietot uzturā produktus ar garšas pastiprinātājiem. Pārtikas rūpniecībā to izmanto, lai produkta garša kļūtu izteiktāka un asāka, radot mūsu garšas kārpiņām atkarību. Mūsu organisms tikai priecāsies, ja produkts būs brīvs no šiem garšas uzlabotājiem! Latvijas ražotājs SIA„Milda KM” dalās ar savu pieredzi un atzīst, ka garšas pastiprinātājus var efektīvi aizstāt ar garšvielu maisījumiem, kas izmaksu ziņā ir dārgāki, bet tādā veidā tiek domāts par iedzīvotāju veselību un produktu veselīgumu.
Emulgatori ir pārtikas piedevas, no kurām nevajadzētu baidīties. Tie nodrošina vairāku nesajaucamu pārtikas produkta, piemēram, eļļas un ūdens, sajaukšanos un homogēna maisījuma uzturēšanu. A/s „Hanzas Maiznīca” produktu attīstības vadītājs Kaspars Ābrants norāda, ka maizei emulgatori stiprina kviešu lipekli, uzlabo gāzu noturēšanas spēju un stabilizē mīklas struktūru. Tie nodrošina maizei lielāku apjomu, kā arī tā ilgāk saglabājas svaiga un nedrūp. Mēs, kā ražotāji, sekojam līdzi, lai tiek izmantoti tikai augu izcelsmes emulgatori. Tomēr pēc rūpīga darba mums ir izdevies atrast alternatīvus risinājumus un arvien lielāks produktu klāsts tiek ražots bez E vielām, tai skaitā emulgatorus.
Lasi, pirms ēd
Mēs uzturā ēdam lielākoties vienus un tos pašus produktus, tāpēc pēc marķējuma varam iepazīties ar to sastāvu un, balstoties uz to, gudri veikt savus pirkumus. Mēs varam izvērtēt, cik vajadzīgas un pamatotas ir pievienotās E vielas un vai nav analogi produkti bez vai mazāk E vielām. Jāatceras, ka visas pārtikas piedevas radušās pircēju pieprasījuma rezultātā, jo pērkam izskatīgu, garšīgu produktu, kam ir atbilstoša konsistence un kuru var ilgi uzglabāt!
Projekta „LASI, pirms ĒD” mērķis ir mainīt sabiedrības ēšanas paradumus, dodot priekšroku gudrām pirkšanas tradīcijām. Projekta ietvaros ikviens ir aicināts iesaistīties simboliskā vēstnešu kustībā, ikdienā rūpīgi sekojot produktu sastāvam, izvēloties produktus bez mākslīgiem pārtikas uzlabotājiem, it sevišķi bez garšas un krāsas pastiprinātājiem.
Lai sekmētu sociāli atbildīgu ražošanas tradīciju veidošanos, projektā aicināti iesaistīties arī ražotāji. Pirmie uzņēmumi, kas iesaistījušies projektā, ir a/s „Hanzas Maiznīcas”, SIA „Milda KM”, a/s „Tukuma Piens” un a/s „Rīgas Dzirnavnieks”, kas mainījuši ražošanas tradīcijas, lai arvien vairāk ražotu produktus bez pārtikas piedevām.
Par projekta vēstnešiem ir jau kļuvuši zemkopības ministre Laimdota Straujuma un veselības ministre Ingrīda Circene, Latvijas Diētas ārstu asociācijas priekšsēdētājs Andis Brēmanis, uztura speciālistes Inga Pūce un Laila Meija, biedrība „ParSirdi.lv” un tās vadītāja Inese Mauriņa, Latvijas pediatru asociācija un tās vadītājs Enoks Biķis, Latvijas Alergologu asociācija un tās vadītāja Ieva Cīrule, Pārtikas un veterinārais dienests un citi.
