Pirmie pavasara gājputni Latvijas ziemeļaustrumus, Gulbenes novadu vēl nav sasnieguši.
Putnu pētnieks Gaidis Grandāns “Dzirkstelei” stāsta, ka pirmie Latviju sasniedz tā sauktie tuvie migranti, kas pārziemo Polijā, Vācijā – lauku cīruļi, mājas strazdi, lauku baloži, meža baloži, dažādu sugu zosis. Pagaidām Latvijas teritorijā pirmie pavasara vēstneši ir novēroti tikai Latvijas rietumu daļā, īpaši piejūras reģionos.
“Ticams, ka mūsu apkārtnē pirmie gājputni parādīsies līdz ar patstāvīgas sniega segas būtisku sarukšanu, lielām nokusušām platībām uz laukiem. Dabā, protams, pavasaris ir jaušams. Nometnieku putnu sugas ir kļuvušas aktīvas un gatavojas ligzdot. Riesto un ligzdas būvē kraukļi, bungo dzeņi, dzied mežirbes. Vakaros dzied pūces. Tomēr ieilgušās ziemas dēļ dažu sugu ligzdošanas sezona var būt nobīdīta pat vairāk nekā par mēnesi,” stāsta G.Grandāns.
Laika vērotājs Vilis Bukšs savā mājas lapā raksta, ka atbilstoši rudens un ziemas laika zīmēm kopumā pavasaris būs ar nokrišņiem bagātāks sākumā un beigās. Vidū būs pārsvarā sauss un saulains, savukārt siltuma ziņā bez būtiskām novirzēm no ikgadējām vidējām normām. V.Bukšs stāsta, ka marts pēc savas būtības vēl nav īsts pavasaris, bet gan vairāk priekšpavasaris. Tāpēc arī ticējums saka, ja janvārī ir marts, tad martā – janvāris. Tāpat arī ticējums, ja februāris silts, tad marts – auksts, vairāk liecina par aukstu nekā siltu sērsnu mēnesi. 31.janvāris, kas prognozē pavasari, norādīja uz to, ka pavasaris agri sāksies, bet ieilgs un īsts siltums būs aprīļa otrajā pusē.
V.Bukšs siltāku laiku prognozē pēc 20.marta. Laikā pirms Lieldienām sals atkāpšoties. Šajā laikā biežāk iespējami nokrišņi lietus veidā, bet saulainās pēcpusdienās temperatūras pakāpsies līdz plus 8, 10 grādu robežai. Tad arī sāksies strauja sniega kušana un ledus iešana upēs. Paredzama arī masveida pirmo gājputnu atgriešanās. Lieldienās laika apstākļi atkal mainīsies un aprīļa sākums var būt vēss.
