Kā cilvēkam, kas nesen pievērsies ticībai Dievam, mēdz gadīties, ka kāds pajautā, kāpēc tas viss ir vajadzīgs. Ja cilvēku pārliecināt par Dieva esamību nav nemaz tik sarežģīti, tad problēmas sagādā jautājumi par to, kāpēc ir jāapmeklē…Tā…
Tā kā uz baznīcu eju pavisam neilgu laiku, neko daudz vēl tomēr nesaprotu. Zinu tikai to, ka mīlu Dievu un, ka Viņu sastapt var tikai baznīcā caur Euharistiju, ko cilvēkiem, kas par reliģiju neko daudz nezina, var izskaidrot kā Kristus Miesas un Asiņu pieņemšanu katrā svētajā misē. Vienkāršāk sakot, tā ir baznīcas maize, ko saņemam. Ticīgajiem tā nav parasta maize, tā ir mūžīgās dzīvības avots, to pieņemot, cilvēki nonāks Debesīs.
Un tātad – kāpēc ir vajadzīga baznīca? Uz šo jautājumu katoļu draudzes priesteris ļoti labi atbildēja dievkalpojumā par godu Kristus Vissvētās Miesas un Asins svētkiem 30.maijā. Priesteris minēja to, ka cilvēki, protams, var lūgt Dievu kaut vai ejot pa ceļu, to darīt var ik brīdi. Tas nav aizliegts. Lūgties ir labi. Taču priesteris minēja arī to, ka svarīgi ir iet uz baznīcu. Bet kāpēc? Protams, ka uz baznīcu ir jāiet, jo tā ir vienīgā vieta, kur varam piedzīvot Euharistiju. Tikai baznīcā mēs varam sastapt Dievu, būt vienoti ar Viņu. Un tas ir ļoti svarīgi. Dievs ir mūsu draugs, tāpēc mums pie Viņa ir jāiet, Viņš jāsatiek, tāpēc nepietiek ar lūgšanos mājās, jo tā ir tikai kā saruna pa telefonu ar Viņu, taču baznīcā mēs Viņu satiekam.
Es nesaku, ka tagad visiem ir jāskrien uz baznīcu. Tā ir katra paša izvēle, bet pieminēšu vēl to, ko sprediķī teica priesteris :,,Euharistijas būtība ir tāda, ka Jēzus mūs mīl.’’ Kāpēc gan mums nemīlēt kādu, kas mūs mīlējis tik ļoti, ka mūsu dēļ ir atdevis savu dzīvību?
