Kam bija “uz rokas” šī iespaidīgā izrāde? Šādu jautājumu šodien uzdod ne viens vien Latvijas iedzīvotājs. Varbūt mūsu valdošajai elitei, lai novērstu uzmanību no šā brīža aktualitātēm Latvijā? Valdība droši vien cerēja, ka tauta sanāks kārtējā “lietussargu” demonstrācijā – parunās, paplivinās lozungus un plakātus, padziedās un izklīdīs. Taču notika citādāk. Un ne jau tie, kas patiešām miermīlīgi pauda neapmierinātību ar valdošās varas nespēju profesionāli vadīt valsti, ir vainīgi, ka labi domātais pasākums beidzās ar grautiņu.
Šā huligāniskā izlēciena atbalsis ir tik biezās krāsās, ka patiešām esam piemirsuši ekonomisko krīzi, kas kā melns mākonis mūs ietin arvien ciešāk. Bet varbūt tāds arī bija šā grautiņa organizatoru uzdevums? Aptauja portālā grautiņu vērtē puslīdz vienādi: gan atbalsta, gan kritizē. Vai tikai ar agresivitāti pierādāms, kā tauta jūtas.
Lai attaisnotu notikušo, daudzi jautā: bet, ja citādāk kungi nesaprot, tad jārīkojas kā kādreiz mūsu senči Kauguru nemieros – jāiet virsū ar dakšām un jādedzina muižas… Izlietu ūdeni nesasmelsi. Tagad atliek vien pļaut to, kas sēts. Nākamais mītiņš, ko 17.janvārī plānoja Rīcības partija, ir aizliegts. Vai tādējādi netiek apdraudēta demokrātiskas valsts būtība? Diezin vai miermīlīga parunāšanās ar baltu banti pie krūts pie Brīvības pieminekļa ko mainīs mūsu dzīvē.
“Grautiņi atkārtosies ar vēl lielāku vērienu. 13.janvāra notikumi Vecrīgā ir tikai “ziediņi”” – tā kādā krievu televīzijas kanālā draudēja kāds grautiņa dalībnieks, cieši dūrē sažņaudzis marlē pārsietos asiņainos pirkstus. Iespaidīgi. Vai tiešām tikai radikāla rīcība var piespiest valdību, kas mūs novedusi līdz ubaga tarbai, saprast, ka laiks prasties atbrīvot vietu jauniem spēkiem.
