Ziniet, es te ar čomiem viņdien sarīkoju disputu par dzīvi Eiropā, par to, kas mēs esam, kādi esam, kāpēc esam. Bieži ieskanējās jautājums: “Kam tas ir izdevīgi?”
Patiešām! Šādā rakursā arī izvērtēsim pēdējos jeb svaigākos notikumus. Tātad sestdien daži no mums bija tautas sapulcē Rīgā. Es skatījos to šovu televīzijā un prātoju, kas notiks tālāk un kam man šajā situācijā pieslieties būtu izdevīgāk? Pagaidām netieku gudrs.
Bet liekas, ka daudzi šo momentu jau veikli izmantojuši savā labā personiskā reitinga celšanai, nostājoties pret tā saucamajiem labiešiem, staigājot pa viņu galvām un spļaudoties uz visām pusēm. Saprotiet mani pareizi.
Es negribētu atrasties ne starp labajiem, ne starp kreisajiem. Es vispār negribētu kaut kam pievienoties.
Valsts prezidents Valdis Zatlers, braukdams ciemos pie mums, provinces ļaudīm, skandina, ka mums trūkst vienotības. Te nu tajā tautas sapulcē tā bija. Tauta vienoti teju vai nosvilpa prezidentu. Ko nu?
Es vēroju to šovu un manīju visur un nemitīgi rosāmies ļaudis no Latvijas televīzijas, viņi bija pirmie pie vārdošanas, pie mikrofona turēšanas un pie pasākuma vadīšanas. Un tad nodomāju: tajā scenārijā neiederos. Man vārdu neviens nedotu.
Tur viss bija iepriekš izkārtots, saplānots. Dažs pat runu lasīja no papīrīša. Viss bija noorganizēts. Ja es spontāni, bez iepriekšējas pieteikšanās lauztos pie mikrofona, mani droši vien aizturētu apsardze. Kā jau tas pie mums masu pasākumos pieņemts. Vārdu sakot, Tautas frontes laikus vairs neatgriezt. Toreiz vismaz bija brīvais mikrofons, bet tagad – šaubos.
Domāju, ka es, Antons, neesmu vienīgais, kas šodien grib saprast, kas man ir un kas nav izdevīgi. Un te nu kā zibens spēriens no piesnigušām debesīm nāca apskaidrība. Manās mājās pazuda elektrība. Mēs ar manu lauleni Antoniju iededzām sveces un lūkojāmies viens otram acīs, jo televizors un radio nedarbojās, avīžu lasīšanai bija par maz gaismas. Viss nostājās savās vietās. Vakars, sveces, mīļa sieviete blakus…
Ko vēl vairāk vajag? Citi ārā pikojās mēness gaismā. Visā Latvijā būvēja sniegavīrus. Bet par to uzzināju tikai no rīta.
