Es nesaprotu tos, kuri tikai kritizē. Vajag vismaz censties saskatīt arī labi. Piemēram, es vispār neredzu, par ko gan būtu jākritizē mūsu dome. Nepilnu četru gadu laikā mūsu dzīve ir mainījusies. Jā! Tā nekad vairs nebūs tāda, kāda bija! Un tas ir labi! Mēs taču paši tik ļoti gribējām pārmaiņas. Galu galā šī ir mūsu vide, kuru mēs pazīstam, kurai piederam un kurā reāli eksistējam. Uzticēšanās – tā ir īpašība, kuru mūsos kaldinājusi mūsu pašvaldība.
Mums ir un būs tik daudz lielisku atmiņu par šo kopā vadīto laiku četru gadu garumā. Lai atceramies mūsu drosmi, nododot privatizācijai slimnīcu galīgi svešiem cilvēkiem, kuriem, visticamāk, nav naudas, bet pilnīgi iespējams ir galva uz pleciem! Lai slavējam slimnīcu kaut vai par to, ka tai pēc remonta būs savs lifts! Lai pieminām mūsu saliedētību, ne par ko neatzīstot, ka iespējamā korupcija kultūras nama renovācijas gaitā būtu nodarījusi pašvaldībai kādus zaudējumus – materiālus vai morālus! Lai godājam mūsu attapību, Jaungulbeni sadalot divos ciemos – Jaungulbenē un Gulbītī -, lai katrā no tiem sakārotu ūdenssaimniecību par Eiropas naudu. Lai apbrīnojam mūsu neatlaidību, tomēr izsitot cauri Brīvības ielas rekonstrukcijas projektu par spīti tam, ka mūsu darba ražīgums reizēm nesakrīt ar valdības nospraustajiem termiņiem. Lai priecājamies, ka pilsētā centrālapkures katlus, iespējams, kurs vācu baroni!
1.jūnijā es ar prieku un reizē ar bažām atkal došos pie urnas, un mani nomocīs viens vienīgs jautājums: vai mēs atkal ievēlēsim tos pašus cilvēkus, kuri līdz šim jau bijuši pie teikšanas?
Mūsu sasniegumi ir augstu novērtēti. Mēs varam lepoties ar savu plaukstošo pašvaldību, kurā visi ir darītāji, nav neviena nedarītāja. Mūsu pašvaldības administrācijā, kurā darbinieku skaits ir pāri 60, cilvēkus nešķiro, jo starp tiem nav neviena svešinieka. Ja, piemēram, tiek maksātas naudas balvas par labu darbu, tad visiem, bet, protams, atkarībā no ikviena sasniegumu līmeņa. Mūsu pašvaldības un tās iestāžu kopskaitā vairāk nekā 1000 darbinieki dzīvo kā viena mīļa, silta ģimene. Tie jau arī kopā veido mūsu novada pamatiedzīvotāju masu, kurā visi cits citu pazīst, visi sveicinās. Visi ir kā radinieki. Bet, ja tomēr šajā skudru pūznī iemaldās kāds, kurš runā pretī, viņam tiek piedāvāts atstāt amatu pēc paša vēlēšanās. Līdz šim visi tādam variantam ir piekrituši. Cilvēcība. Tā ir visu darbību mēraukla mūsu pašvaldībā. Pārmantojamība. Arī tā raksturo mūsu pašvaldību. Labās tradīcijas neizsīkst. Faktiski pēc būtības ir grūti atšķir vienu sasaukumu no otra. Ne jau velti mūsu pašvaldība ir valsts un pat starptautiskā līmenī slavēta par atbalstu veselīgām vecumdienām. Piemēram, no 17 mūsu deputātiem varbūt viens vai divi cilvēki līdz tam nebija aktīvi vietējie politiķi. Tas, ka deputātu vidējais vecums ir 55 gadi, izsaka daudz. Vidējais deputāts ir pusmūža cilvēks – līdzsvarots, ar pieredzi, es pat nekautrēšos teikt, ka tas ir partijas biedrs (drīzāk, nevis biedrene) ar rutīnu. Mūsu administratīvajā teritorijā cilvēks, kurš grib novecot ar dziesmām un dejām, ar daudziem draugiem pārrobežu sadarbības projektos, noteikti mēģina kļūt vispirms par kādas vadošās partijas biedru un pēc tam par deputātu vai vismaz par pašvaldības darbinieku. Šajā ziņā nekas nav mainījies vēl no padomju laimes. Vienīgi – tagad ir daudzpartiju sistēma. Skaidrs, ka nekur citur nav lielākas stabilitātes darba tirgū, nav vērā ņemamāku sociālo garantiju, nav iespējas slimot tik, cik vajag. Vienīgi valsts un pašvaldības budžeta struktūrās! Domājams, tieši šā iemesla dēļ mūsu novadā katrs otrais iedzīvotājs kandidēs gaidāmajās vietējās pašvaldības vēlēšanās.
Mēs dzīvojam radošā novadā, kā arī pilsētā ar domas lidojumu, kurā ir atrisinātas daudzas problēmas, panākti dažādi sasniegumi. Sakārtota kaķu un suņu reģistrācija pilsētā, suņi piespiesti savus saimniekus pastaigā vest tikai pavadās. Atkritumu konteineru videonovērošana identificējusi ļaunprātīgos atkritumu vācējus, kuri vēlas kārtību, par to nemaksājot. Labierīcību ierobežotā pieejamība piespiedusi pilsētniekus dabiskās vajadzības kārtot plānveidīgi – tikai savās mājās.
Pašvaldības politika ir atrisinājusi bezdarba problēmu, jo gulbenieši meklē darbu ārpus novada un valsts. Paraugieties mūsu pašvaldības projektu kapacitātē, un jūs sapratīsiet, ka nekādas krīzes nav un nekad nav bijis! Mēs ieguldām miljonus Eiropas un paši savas naudas infrastruktūrā, jo ticam, ka uz ārzemēm aizbraukušie reiz atgriezīsies mājās un nomaksās kredītsaistības, kuras pašvaldība uzņēmusies savu projekta ieceru realizācijai.
