Tiesa bijušajam Rīgas ceļu policistam Guntaram Levickim par kukuļņemšanu piespriedusi četru gadu cietumsodu ar mantas konfiskāciju. Gavilējat? Cik gan tālu mēs, tautieši, domājam iet, neredzēdami baļķi savā acī? Atzīstamies! Fiksi! Vai starp mums ir kaut viens tāds, kas ceļu policijai nav devis kukuli, fui, es gribēju teikt – dāvanu? Areče! Katrs devis
Nevar nepiekrist Levicka kungam, ka nekādu kukuļu nemaz nav bijis. Vienā gadījumā atdots parāds, otrā dāvanā saņemti 50 lati no kolēģa. Skaidra bilde! Dakteri var saņemt dāvanas? Policisti – tādi paši sanitāri. Un viņiem ir tik neatmaksāts darbs. Vajag taču saprast, atbalstīt!
Levicka apsūdzībā fugurē arī tā saucamie dzeltenie pastnieki, kas vienkārši bijuši starpnieki. Konstatēts, ka četri policijas darbinieki deva kukuļus un organizēja kukuļu nodošanu, kā arī atsevišķos gadījumos piesavinājās kukuļus, lai tiktu pieņemti labvēlīgi lēmumi ceļu satiksmes noteikumu pārkāpēju interesēs. Farss, ne?
Ko es ar to gribu teikt? Vai jums gadījies tā, ka persona, kurai grūžat naudas dāvanu, atsakās no tās, draud ar sūdzēšanos policijai, dzen ārā no kabineta, met papīrnaudu pa gaisu? Un vai kādam, kas pieprasa naudu, esat acīs pateicis, ka tā ir cūcība? Nē? Tad turpiniet vien dzīvot šajā zampā! Levicka gadījumā kādam apnika. Un tagad daži, Levicki ieskaitot, ir tikuši brīvi no šīs netīrās naudas atkarības. Aleluja!
