Esam kopā ar draugu jau divus gadus. Liekas, sākumā viss bija labi. Bijām visur kopā. Tagad kaut kas ir mainījies. Viņš burtiski izslīd man no rokām. Saka: “Mums taču nav kopīgu interešu.” Un aiziet. Pārnāk vēlu vai no rīta. Tā ir reizēm. Citreiz viņš paliek mājās un mums ir ideālas attiecības. Un tad atkal viņš pazūd. Ko tas nozīmē? Vai mūsu attiecības pamazām izirst?
Precēties viņš, šķiet, netaisās. Bērnu arī negrib. It kā tāpēc, ka esam vēl jauni. Man ir 25 gadi, viņam – 23. Kāda ir mūsu nākotne? man liekas, ka es viņā ieķeros arvien vairāk. Bet viņš mani mīl arvien mazāk. Nesaprotu. Un tad mani pārņem dusmas. Es ārdos. Raudu. Kad esmu vienatnē, man liekas – es viņu varētu piekaut. Kad ieraugu savu mīļo, tad varu tikai skatīties uz viņu suņa acīm. Tik ļoti viņš man mīļš! Varbūt pamest, aiziet, pierādīt, ka man ir raksturs? Bet ja nu vinš nenāk man pakaļ? Baidos viņu pazaudēt.
