Novadnieks, aktieris Leonīds Grabovskis reiz teicis, ka ģimene bez bērniem nav īsta ģimene. Strīdīgs apgalvojums, bet reizē sirsnīgs! Mēs visi saprotam, ka bērni ir mūsu nākotne. Mēs zinām, ka bērni dzimst dzimummīlestības rezultātā. Mums ir skaidrs, ka bērniem ir jāaug ģimenēs. Tā tas ir gan teorētiski, gan praktiski. Taču reizēm pārāk aizraujamies ar teoriju un nekādi nespējam to piemērot praksei.
Nesen izlasīju, cik sarežģīti Gulbenes novada formulējusi ģimenes jēdzienu lēmumā par pusdienu atlaidēm daudzbērnu ģimeņu atvasēm novada bērnudārzos. Šādas privilēģijas, lūk, pienākoties ģimenēm arī tad, ja viens no trim vai vairāk bērniem ir iepriekšējo laulību vai partnerattiecību bērns. It kā nezinātu, ka novadā, Latvijā un Eiropā bērni galvenokārt dzimst nereģistrētās laulībās un ka diemžēl palielinās pāru attiecību nestabilitāte gan laulībā, gan ārpus tās.
Kāda pašvaldības darbiniece man reiz pārmeta: “Kāpēc jūs atļāvāt vīrietim intervijā laikrakstam savu partneri (piebildīšu – arī vīrieša bērnu māti) nodēvēt par sievu, ja viņi nav oficiāli precējušies. Tā nedrīkst rakstīt?” Smējos.
Arī tad, kad kāda paziņa reiz žēlojās: “Man nav savas ģimenes.” Nu ja, neprecējies, viens, bez bērniem. Kādas muļķības! Ģimene nebūt nenozīmē seksuālo partneru kopdzīvi un kopīgu bērnu radīšanu! Ģimene vispār nenozīmē kopdzīvi! Šis jēdziens ir daudz cilvēciskās, komplicētāks. Mēs katrs to sev formulējam atbilstoši savam redzējumam.
Un tomēr oponēšu arī tēzei, ka ģimene bez bērniem nav īsta ģimene. Ir gan! Šajā ziņā nav nekādu recepšu. Ak, jā, mūsu ģimenes locekļi taču ir arī suņi un kaķi. Reizēm viņi dažam bērnam biežāk ir līdzās un sniedz vairāk ģimenes siltuma nekā miesīgā māte vai tēvs.
