No prāta neiziet nesen televīzijas raidījumā “Bez tabu” redzētā sieviete no Letēm. Viņa turēja rokās lapsēnu Kiku un nespēja valdīt asaras. Viss darba mūžs taču pavadīts zvērsaimniecībā!
Fermas īpašnieks kopējai ļaušot lapsiņu paturēt. To nenokaus kopā ar pārējām kuplastēm. Ak, vai, vājš mierinājums! Algu lapsu kopēja taču neesot saņēmusi kopš augusta! Ar ko tad Kiku turpmāk baros?
Fermas darbiniekus moka neziņa, kā dzīvot tālāk, ja uzņēmuma darbību patiešām uz nezināmu laiku apturēs. Bet raidījuma “Bez tabu” veidotāji nezaudē optimismu un komentē, ka gan jau atradīšot darbu citur… Vienaldzība. Tāda ir šā sižeta veidotāju patiesā attieksme pret cilvēkiem Letēs. Bet “Dzirkstelei” šī situācija sāp, jo runa taču ir par mūsu novada cilvēkiem.
Kopš pagājušā gadsimta sešdesmitajiem gadiem Letēs izveidojusies no apkārtējās pasaules noslēgta kopiena, kurā visiem viena teritorija, kopīga ekonomika, sociālā un kultūras vide, kopīgas intereses un to centrā – lapsu ferma, kas turklāt nodrošināja ciematu ar ūdensapgādi, elektroapgādi. Kā pašvaldība ir centusies palīdzēt šai cilvēku kopienai piemēroties sabiedriski ekonomiskās formācijas maiņai 20 gadu laikā kopš Latvijas brīvvalsts atjaunošanas?
Kāpēc joprojām sadzīve Letēs ir organizēta kā kolhozā? Kā turpmāk cilvēki ciematā saņems ūdeni? Vai mucās? Jācer, ka deputāti par to runās ārkārtas domes sēdē otrdien.
Atliek vēlēt, lai 67 ģimenes Letēs sasparojas līdzīgi, kā nesen to darīja ļaudis Stradu pagasta Stāķos. Jāklauvē pie pašvaldības deputātu sirdsapziņas. Jālūdz palīdzība viņiem, lai sadzīve Letēs tiktu sakārtota un ciemata cilvēkiem būtu pieeja visām nepieciešamajām komunikācijām – ūdensvadam un elektroapgādei.
