Starp mums laikam ir tikai kāds retais, kurš kādā bankā nav ņēmis kredītu. Daļa sabiedrības uzskata, ka kredītņēmēji paši ir vainīgi, ka ir aizņēmušies naudu, bet tagad netiek galā ar tā atmaksu, taču otra daļa ir pārliecināti, ka ne jau tikai kredītņēmēji ir pie visa vainīgi.
Kāpēc tad galu galā mēs aizņēmāmies svešu naudu? Aizņēmāmies to taču ar cerībām uz labāku dzīvi. Un vai kāds no mums varēja paredzēt, ka valstī izveidosies tāda situācija, kāda tā ir tagad. Kurš ir tas vainīgais, ka tauta paliek bez darba un nevar vairs atmaksāt paņemtos kredītus? Atstājot cilvēkus bez darba ar kredītsaistībām, lielajiem komunālajiem maksājumiem, tā taču tiek sagrautas cilvēku dzīves.
Valstī būtu jāveicina ražošana, līdz ar to cilvēkiem būtu darba vietas, un tad, kad būtu darba vietas un cilvēki godprātīgi darītu savu darbu, saņemot par to adekvātu atalgojumu, nekādu problēmu ar kredītu atmaksu nebūtu. Bet mūsu valstī diemžēl tā nenotiek. Pie mums ražošanu likvidē, darba vietas samazina, nodokļu sistēma arī dīvaina, bet kā lai cilvēki izdzīvo? Un vai man vispār ir vērts maksāt nodokļus, ja šajā valstī vairs nevar paredzēt ne vienu dienu uz priekšu?
Ja cilvēks ņēma kredītu pirms pāris gadiem, tad viņš jutās stabili par savu valsti un ienākumiem. Protams, daļa cilvēku, kuri, iespējams, aizņēmās naudu vieglprātīgi, to izdarīja arī reklāmu iespaidā. Un vai par šīm reklāmām nevienam nebūtu jāuzņemas pat morāla atbildība, kuras cilvēkos radīja iespaidu, ka aizņemties ir vienkāršāk par vienkāršu un problēmu nekādu nebūs, tērēt varēsi jau šodien un atdosi gan jau kaut kad vēlāk.
