Kā
maksāšanas veids Latvijā pieejams arī maksājums ar mobilo
telefonu, tas ir gan ērti, gan ātri. Tomēr, par to kā droši
veikt mobilos maksājumus konsultē „Kaspersky”
galvenais drošības pētnieks Deivids Emms:
“Pēc
„Kaspersky” datiem, mobilie banku Trojas zirgi ir visstraujāk
augošais, elastīgākais un bīstamākais ļaunprogrammatūru veids.
Pētījums liecina, ka 2019. gada 1. ceturksnī šī veida
ļaunprogrammatūru datņu skaits bija palielinājies par 61 %
salīdzinājumā ar 2018. gada 4. ceturksni (no 18 501
līdz 29 841). Ir audzis ne vien dažādu konstatēto banku
Trojas zirgu paraugu skaits, bet arī to īpatsvars apdraudējumu
vidē. 2018. gada 4. ceturksnī mobilie banku Trojas zirgi
veidoja 1,85 % no visām mobilajām ļaunprogrammatūrām,
savukārt 2019. gada 1. ceturksnī to īpatsvars sasniedza
3,24 %.
Bankas
apzinās potenciālos riskus, ko rada mobilo lietotņu izmantošana
maksājumu veikšanai, tāpēc uzņēmumi ir ieguldījuši milzumu
resursu centienos nepieļaut iespējamos apdraudējumus. Tomēr šīs
sistēmas nebūt nav pilnīgi drošas. Hakeru parastā taktika ir
uzbrukumu slēpšanai izmantot pikšķerēšanas Trojas zirgus —
izsūtīt e-vēstules it kā no bankas lietotnes vai pakalpojuma,
piemēram, „Google Play”, bet patiesībā ietvert kaitīgu saiti.
Lai
droši veiktu mobilos maksājumus, ir jāizpilda vairākas svarīgas
darbības:
tā
kā mobilo ierīci bieži vien var vienkārši nozaudēt vai nozagt,
nodrošiniet to, iestatot nesarežģītu piekļuves kodu vai pirksta
nospieduma skenēšanu;
ziniet,
kuras lietotnes turpina būt aktīvas ierīcē — hakeris, kas
iegūst piekļuvi „Facebook” un tamlīdzīgām sociālo mediju
lietotnēm, var viegli uziet maksājumu un kontu informāciju;
mainiet
attieksmi — lietotāji domā, ka klēpjdatorā vai galddatorā
ir jābūt ieviestiem drošības pasākumiem, taču reti instalē
drošības risinājumu viedtālrunī vai planšetdatorā. Tāpat ir
ieteicams izvairīties no savienojuma ar nedrošiem Wi-Fi
tīkliem vai piekļuves potenciāli kaitīgām vietnēm vai
lietotnēm.”
