Arvien
vairāk izplūst robežas starp personisko un profesionālo. Tagad bieži
vien ļaudis vairāk laika pavada birojā nekā mājās, savukārt ceturtdaļa veic
uzņēmuma uzdevumus ārpus biroja. Pastāv aizdomas, ka mūsdienu
sabiedrībā ideāls darba un privātās dzīves līdzsvars nav sasniedzams.
Varbūt nespēju nošķirt darbā un mājās izpildāmos uzdevumus izraisa
strauji augošais digitālās informācijas apjoms, ar ko mēs visi
saskaramies. Personiskā un profesionālā dzīve tagad balstās uz šādiem
datiem, kas tiek glabāti sociālajos medijos un e-pasta kontos,
digitālajos dokumentos un koplietojamās mapēs. Kaspersky nesenais pētījums liecina par samērā lielu neorganizētību uzņēmumu datņu un akreditācijas datu pārvaldībā.
Darba un privātās dzīves līdzsvara gals
Darbam
birojā no deviņiem līdz pieciem ir skaidras priekšrocības: stabila
nodarbinātība, stabili ienākumi un stabils darbalaiks. Tikai darbalaika
no deviņiem līdz pieciem laikmets jau sen ir pagājis. No darbiniekiem
tagad tiek gaidīts, lai viņi paliktu darbā mazliet ilgāk, vai kādas
sanāksmes, vai arī īsa izpildes termiņa dēļ. Miljoniem darbinieku ir
jāstrādā līdz vēlam vakaram, lai darbu padarītu efektīvi. Patiesībā ir
aprēķināts, ka darbinieki Meksikā strādā vidēji 43 stundas nedēļā un
no viņiem tālu neatpaliek darbinieki Kostarikā, Grieķijā un
Dienvidkorejā. Lai gan šāds stāvoklis ir pieņemts, tas liek darbiniekiem
manipulēt ar savu profesionālo un personisko dzīvi. Personisko mantu
atstāšana birojā un mājas darbu veikšana pie biroja rakstāmgalda ir
parasta parādība. Darbinieki mēdz pārģērbties birojā, tad kāpēc mēs to
pašu nevarētu darīt ar digitālo informāciju? Un piekļuve vajadzīgajiem
datiem gan mājās, gan birojā neatkarīgi no to izmantošanas atvieglo
dzīvi. Šāda rīcība izraisa lielu problēmu uzņēmumiem: darbinieki var
sākt neuzmanīgi izvēlēties uzņēmuma informācijas glabāšanas vietu.
Darbinieki, kam ir ērti to glabāt personiskajās ierīcēs, ne vienmēr ir
pietiekami piesardzīgi, lai to aizsargātu. Ja informācija kļūst pārāk
pieejama, tā var noplūst vai tikt pakļauta kiberzādzības riskam.
Uzņēmumiem ir jāpārvalda dati un darbaspēks
Lai
kā darbinieki cenšas pārvaldīt personisko un uzņēmuma informāciju, ļoti
grūtais uzdevums pārraudzīt un aizsargāt nepārtraukti augošo datņu un
datu daudzumu gulstas uz uzņēmumu pleciem. Kaspersky pētījumā ir
konstatēts, ka 80 % darbinieku neuzskata, ka viņi ir atbildīgi par
pienācīgu piekļuves atļauju nodrošināšanu e-vēstulēm, datnēm un
dokumentiem neatkarīgi no tā, vai viņi tos ir izveidojuši. Konfidenciāli
personas dati, maksājumu informācija un pilnvarošanas kodi ir tikai
daži tādu datu piemēri, ko uzņēmumi izmanto ik dienu, lai efektīvi
darbotos. Taču darbinieki neglabā šo informāciju droši vai pareizi.
Tikai nedaudz vairāk nekā puse (56 %) darbinieku regulāri dzēš
novecojušus ierakstus no e-pasta iesūtnes, un nieka trešdaļa (34 %)
atbrīvojas no novecojušām datnēm cietajā diskā. Ja informācija glabājas
vietās, kur to ir grūti kontrolēt, piemēram, mākonī vai koplietojamās
mapēs, vai kad datnes tiek pārsūtītas, šis digitālais juceklis kļūst par
vēl lielāku problēmu. Ņemot vērā arī izveidoto datņu skaita straujo
pieaugumu, organizācijām kļūst daudz grūtāk pārvaldīt korporatīvo
informāciju. Tomēr tās joprojām ir atbildīgas, lai sensitīvi jeb
konfidenciāli dati nebūtu viegli sasniedzami un atrodami personām, kam
nav atļauts tos skatīt. Ja darbinieks var nejauši uzdurties, piemēram,
kolēģu algām, kāpēc lai to nevarētu hakeris?
Lai
droši pārvaldītu datus, uzņēmumi ir atkarīgi no darbinieku atbalsta. Ja
darbinieki un organizācijas var kopīgi risināt informācijas drošības
problēmu, ir lielāka iespēja izkopt korporatīvo garu un kultūru, kur
ikviens rūpējas par uzņēmuma aizsardzību un palīdz cits citam to
sasniegt. Šeit ļoti svarīga ir darbinieku izglītošana, lai viņi izprastu
datu drošības nozīmi, savu lomu tajā un pasākumus, kas viņiem ir
jāveic, lai dati būtu aizsargāti. Tikai tad darbinieki labāk pārvaldīs
profesionālo un personisko informāciju.
Spiediena mazināšana
Kaspersky
pieredze liecina, ka digitālais juceklis nav problēma ne mājās, ne
darbā. Problēma ir nepietiekama personiskā atbildība un ļaužu nespēja
dažādiem nolūkiem izvēlēties un izmantot dažādas vides. Katram ir
atšķirīga pieredze. Patiesībā pastāv mazāka varbūtība, ka paroles
izpaudīs gados vecāki ļaudis, kas dažkārt nelabprātāk pieņem jaunās
tehnoloģijas, nekā jaunieši — pat tie, kas ir pārāk jauni, lai uzņemtos
pilnu atbildību par savu rīcību. Ir ļaudis, kas labāk strādā organizētā
vidē, un ir tādi, kas daudz vairāk izdara starp papīru kaudzēm. Tāpēc
vajag nevis pievērsties korporatīvo risinājumu instalēšanai
personiskajās ierīcēs (tas ir sarežģīti un dažās valstīs pat
neiespējami) vai mēģinājumiem ar iebiedēšanu mainīt ļaužu paradumus, bet
gan veidot vides, kas līdzsvaro drošību ar dažādu veidu informācijas un
uzņēmējdarbības procesu ērtumu. Vēl svarīgāk ir izskaidrot atšķirību
starp darbu, kas ir pilnīgi iekšējs uzņēmumam, un vidēm, kur darbinieki
sazinās un sadarbojas ar ļaudīm ārpus uzņēmuma. Katrs var sakārtot
lietas savā ledusskapī, bet kopējai saldētavai — vai biroja
rakstāmgaldam, vai mākoņa risinājumam — ir jābūt pietiekami ērtai un
drošai ikviena vajadzībām. Lai to sasniegtu, ir jāpieņem daži kopīgi
noteikumi un vienošanās, kā arī jāievieš šie noteikumi, lai nekādi
darbinieku ieradumi netraucētu uzņēmuma vajadzībām, kā arī citu darbinieku vajadzībām un komfortam.
