Lai apmierinātu savas rūpniecības pieprasījumu pēc izejvielām, Ķīnas uzņēmumi aizvien aktīvāk laužas Latvijas izejvielu tirgū, konkurējot ar vietējiem kokrūpniekiem par Latvijas zāģbaļķu iegādi. Šā gada astoņos mēnešos uz Ķīnu eksportēti 13 tūkstoši kubikmetru skujkoku zāģbaļķu.
„Lai arī Latvijas zāģbaļķu eksports uz Ķīnu šobrīd ir skaitliski neliels, tomēr perspektīvā tas ir uzskatāms par nopietnu draudu Latvijas kokrūpniecības industrijai. Jau šobrīd šis drauds ir pārvērties par skarbo realitāti Lietuvas ražotājiem, kuri ir saskārušies ar izejvielu deficītu,” uzsver Latvijas Kokrūpniecības federācijas izpilddirektors Kristaps Klauss. Paredzams, ka Latvijas un Igaunijas rūpnieki visticamāk nenonāks tik sarežģītā situācijā kā Lietuvas kaimiņi, jo Latvijā un Igaunijā lielie meža īpašnieki ir lojālāki vietējiem ražotājiem.
„Tradicionāli lielāko zāģbaļķu apjomu Ķīnas pārstrādes uzņēmumi iepērk Krievijā, taču kopš Krievijas zāģbaļķiem tiek piemērota augsta izvedmuita, ķīnieši meklē alternatīvus izejvielas iegādes tirgus un šobrīd šī tendence ir ļoti jūtama Baltijas reģionā. Šī problēma nav jaunums arī Centrāleiropā, kur Ķīnas uzpircēji izpērk lapu koku zāģbaļķus,” skaidro K.Klauss.
Ķīna šķiet ir vienīgā valsts pasaulē, kura zāģbaļķus ieved šķietami neloģiskā veidā – ar konteineriem. Šāda situācija kļuvusi iespējama, jo Eiropā atrodas liels daudzums Ķīnas konteineru, kurus ir nepieciešams nogādāt atpakaļ. Lai konteineri uz Ķīnu netiktu vesti tukši, to īpašnieki piedāvā ļoti zemas cenas jebkādu preču pāvadāšanai, tāpēc transportēšanas izmaksas šādām zāģbaļķu konteineru kravām ir salīdzinoši nelielas, turklāt tās tiek kompensētas arī ar zemajām darbaspēka izmaksām.
Ik gadu pieprasījums pēc izejvielām Ķīnas kokrūpniecībā pieaug par 15 – 20%, tāpēc, lai apturētu nepārstrādātu zāģbaļķu aizplūšanu no reģiona, Eiropas kokrūpnieki pēc palīdzības plāno vērsties atbildīgajās Eiropas Savienības institūcijās.
