Stradu pagasta “Garkalnos” izveidota SIA “Daivas M”, kur ar dažādu šķirņu ķiploku audzēšanu nodarbojas Ivars Magons un viņa meita Linda. Ideju par ķiploku audzēšanu abi aizguvuši, strādājot Anglijā. Ķiploku cienītājiem raža tiek piedāvāta gan vairumtirdzniecībā, gan mazumtirdzniecībā.
Garšas buķete atšķiras
“Anglijā pirmo reizi ieraudzīju ļoti lielu ķiploku lauku. Saimniecei daudz ko izvaicāju. Atbraucot mājās, Lindai bildu, ka man kā zvejniekam ir āķis lūpā. Tajā laikā arī dzīvesbiedre Ingrīda, kura ir keramiķe, bilda, ka vienai esot grūti “Garkalnos” tikt ar visu galā. Tagad, kad tik daudz zinu par ķiploku audzēšanu, es arī varētu atgriezties Latvijā. Anglijā biju nostrādājis astoņus gadus, bet meita – divpadsmit. Nolēmām, ka abi brauksim mājās. Uz Latviju atbraucu maijā. Uzreiz nomērīju lauku – 0,5 hektārus. Iesēju zaļo masu – eļļas rutkus. Tad tika pasūtīts stādāmais materiāls no Francijas, jo Latvijā šobrīd topā ir ukraiņu ķiploku šķirne ‘Ļubaša’. Mums gribējās izmēģināt vairākas šķirnes, lai cilvēkiem ir lielākas izvēles iespējas. Biju aizbraucis uz Rīgu, kur man ļāva izgaršot sešu dažādu šķirņu ķiplokus, sakot, lai nesteidzos un katru šķēlīti izbaudu kā vīnu. Ķiploks tiešām ir jābauda gluži kā vīns, jo katra šķēlīte atšķīrās ar savu garšas buķeti,” stāsta Ivars.
Pēc izgaršošanas abi kopā ar meitu izraudzījušies trīs ķiploku šķirnes: ‘Messidrome’, ‘Therador’ un ‘Elefant’. Linda šķirņu izvēli pamato tādējādi, ka ņemts vērā galviņas lielums, izturība pret slimībām, garšas spēcīgums un vēl vairāki faktori.
“Šis mums ir pirmais biznesa gads, tāpēc konsultējāmies arī ar citiem audzētājiem, ņemot vērā viņu ieteikumus. Nākamajos gados esam nolēmuši šķirnes mainīt vai papildināt vēl ar jaunām,” stāsta Linda. “Ne jau katram cilvēkam patiks ķiploks ar ļoti spēcīgu garšu, tāpēc varēsim piedāvāt balto ’Messidrome’, kas ir maigs. Uzliekot šķēlīti uz mēles, garša uzreiz nav pat jūtama. Tā atklājas tikai pakāpeniski. Ir ķiploki, kas raksturojami kā vīrieša spēks – ar ļoti spēcīgu garšu. Tirgū ir patīkami vērot cilvēku sejas, kad, pirms iegādāties ķiplokus, vispirms tos nobauda,” saka Ivars. Pushektāra apstādīšanai nācies izlietot 300 kilogramus ķiploku.
Niķīgs kā mazs bērns
“Cilvēki tirgū man vaicā, kā izdodas izaudzēt tik lielas ķiploku galvas. Atbilde ir vienkārša: vajag vērot tīrumā notiekošo, analizēt, domāt un izdarīt secinājumus. Nevajag tikai paļauties uz internetā rodamo informāciju. No tās, labākajā gadījumā, varam aizgūt divdesmit procentus. Viss ir jāvēro pašam. Piemēram, dažādos tīrumos augsne ļoti atšķiras. Pirmo lauku ierīkojām vietā, kur augsne ir smaga, toties kādas ķiploku galvas izauga! Turpat blakām – trūdiem bagāta augsne, bet galvas – nelielas. Ķiploks ir kā mazs bērns – niķīgs. Tam viss jādod ar mēru. Jo vairāk ar viņu noņemsies, jo būs labāk. Ķiploku vienā vietā nevar audzēt vairākus gadus pēc kārtas. Arī mēs esam sagatavojuši jau 1,2 hektāru lielu platību, kur rudenī stādīsim ķiplokus. Pirms tam to apsējām ar baltajām sinepēm. Novāktajā platībā atkal sēsim eļļas rutkus, ļaujot zemei atpūsties,” stāsta Ivars.
Kaimiņi nebeiguši brīnīties, kā Magons ar visu tiks galā, kā spēs sastādīt, kā izravēt un novākt ražu. Viss izdevies. Lauka apstādīšana pabeigta laikā. Vasarā ķiploku tīrumu nācies ravēt tikai divas reizes. “Tas ir tikai tāpēc, ka lauks vispirms tika apsēts ar eļļas rutkiem vai baltajām sinepēm. Tas ir garants, ka nezāļu būs par piecdesmit procentiem mazāk. Šo pieredzi aizguvu Anglijā,” atklāj Ivars. Linda papildina, ka ķiplokiem patīk, ja tos aprušina.
Nepatīk tuvi kaimiņi
Ķiploku raža “Garkalnos” jau sen novākta. Pamazām tuvojas daivošanas laiks, lai oktobrī ķertos pie jaunās platības apstādīšanas. Ivars iesaka ķiplokus stādīt aptuveni divas nedēļas pirms lielāka sala iestāšanās. Ķiplokam nepatiks, ja kaimiņš būs piestādīts pārāk tuvu, tāpēc attālums starp daivām ir septiņi līdz desmit centimetri.
“Mēs mazliet ļāvāmies eksperimentiem, bet sapratām, ka ķiploks mīl brīvību. Tam nepatiks, ja iestādīs par seklu. Ir jāstāda – jo dziļāk, jo labāk. Būtisks ir arī daivas lielums, kādu stāda. Labāk ir stādīt ķiploka galvas ārējās, nevis vidējās daivas. Ķiploks izaugs arī no vidējām, bet nebūs tik liels. Nevajadzētu nogriezt arī absolūti visas ziedkopas, jo tas ir barometrs, kas norāda, kad pienācis īstais laiks novākt ķiplokus. Kā ziedkopa sāk dalīties – vācam ražu. Novācot ķiplokus, mēģinājām, kā to darīja mūsu senči, tos siet buntēs un tad žāvēt, bet sapratām, ka tas nav tas labākais, jo mēdz būt dažādi laikapstākļi. Labāk ķiplokus jau uzreiz apstrādāt tīrumā, ļaujot saulei nedaudz tos apžāvēt. Ilgstoši saulē gan tiem nevajadzētu atrasties. Ilgstošākai žāvēšanai piemērota būs vējaina, noēnota vieta. Mums negribēja ticēt, ka, nepielietojot ķīmiju, izaugušas tik lielas galvas. Aizvedām uz pārbaudi Rīgā gan ķiplokus un lakstus, gan zemi. Nācās vien noticēt,” stāsta Ivars.
Viņš un Linda prāto, ka tad, kad zināšanu apjoms būs vēl lielāks, tāpat kā platības, varētu domāt arī par rūpniecisko ķiploku audzēšanu, lai sadarbotos ar farmaceitiem un tamlīdzīgi. “Ieraugot tirgū mūsu lielās ķiploku galvas, cilvēki interesējas, kā iegādāties sēklas materiālu un tamlīdzīgi. Bija pie manis atbraukuši pat no Rīgas, lai nopirktu vairāk nekā simts kilogramus. Visiem gan saku, lai uzreiz neaizraujas ar to, kas ir liels, jo ķiplokam ir daudzas nianses, kas jāzina: kā, kad, kur stādīt, kā aprūpēt. Es jau varu dalīties pieredzē, bet uz lauka praktiskais darītājs būs pats cilvēks,” uzsver Ivars.
Lai ķiploku audzēšana izvērstos par ienesīgu biznesu, stādījumam jābūt vismaz desmit hektāru platībā. Tad ir vajadzīga gan ķiploku stādāmā, gan novācamā iekārta, vajadzīgs daivotājs. Ivars parēķinājis, ka nāktos iztērēt vismaz 50 000 eiro. “Nav kur steigties. Vispirms, visu darot pamazām, ir jāsaprot, kādas šķirnes ir piemērotas Latvijas apstākļiem, ko vēlas pircēji. Nākamajā gadā domājam, ka varbūt nāksies īrēt telpas ķiploku uzglabāšanai. Ideju mums ir daudz, bet galvenais ir visu darīt ar mīlestību,” saka Linda un Ivars. Gan viņi, gan pārējie ģimenes locekļi ķiplokus ir iekļāvuši savā ēdienkartē un veselības uzturēšanā.
Raksts publicēts laikrakstā “Dzirkstele” 2017. gada 5. septembrī
