Uzzinot par gadījumu Līgo pagastā, kad aitkopis Zigurds Laurs pats savām rokām nogalināja divus viņa aitu ganāmpulkā iebrukušus medību suņus, uzreiz biju aitkopja pusē.
Arī man ir prāvs aitu ganāmpulks – 150 dzīvnieku. Arī manas aitas regulāri plēsuši klaiņojošie suņi. Pat tika noskaidrots, kas tie ir par suņiem, bija ziņots policijai un pašvaldībai, bija pieņemts lēmums par šo klaiņojošo suņu likvidāciju, taču saimnieki ar asarām acīs veterinārārstei, kas atbrauca iemidzināt klaiņojušos suņus, izlūdzās tiem žēlastību. Suņi turpina trakot.
Šogad bija gadījums, kad četri suņi ieskrēja manās aitās. Vienai aitai tika lauzta kāja. Dabūju šo dzīvnieku piespiedu kārtā nokaut.
Uzskatu, ka raksts “Dzirkstelē” par šo gadījumu iedvesmos suņu saimniekus, lai viņi arī turpmāk varētu savus suņus laist brīvi skriet. Vainīgais – nogalināto suņu saimnieks – tiek pataisīts par cietušo! Tas ir nepieņemami un pazemojoši visiem lopkopējiem.
Medniekam ir jābūt arī cēlsirdīgam. Ir jāapzinās sava vaina. 31 nobendētā aita ir liekās zaudējums par divu suņu nāvi.
Es turpinu audzēt aitas par spīti grūtībām. Neesmu medniece, nevaru pārtikt no medījumiem. Pārtieku no sava roku darba. Ir jāsaimnieko.
