Esmu novērojusi – oficiālajās Gulbenes novada deputātu sanāksmēs, kuras tiesīgi apmeklēt klausītāji no malas, runīgo nav daudz. Tie galvenokārt ir vieni un tie paši. Bija laiks, kad pārējie deputāti atklāti smīnēja par kolēģiem-aktīvistiem….
Klusēšana – zelts. Kurš gan nezina šo tautas parunu! Cik reižu esmu pārmetusi sev vai tuvajiem pārlieku emocionalitāti. Gan smaids, gan dusmas laika gaitā atstāj nospiedumus sejā. Saka, ka strīdos dzimst patiesība, bet tikpat labi mēdzam atgādināt: nervu šūnas neatjaunojas.Taču, ja tā labi padomā, kas gan mēs būtu, je neprastu vai nevēlētos citiem darīt zināmas savas domas vai izrādīt savas jūtas, ja neaizstāvētu savu viedokli, ja necīnītos par taisnību?
Protams, arī taisnība ir katram sava. Un tomēr rodas cieņa pret principiālajiem cilvēkiem, kuri runā, kuri deg, kuri skaidro citiem savu nostāju. Un tas laikam arī ir viens no deputātu pienākumiem – nebūt mēmā šova aktierim. Smadzeņu krokas attīstās, kad tās kustina. Pārāk gludas deputātu debates vai pat to neesamība sabiedrībai nedod pilnīgi neko. Tad tautas attieksmē pret tās kalpiem dominē neziņa, neizpratne, aizdomas, baumas un noliegums. Vienas vienīgas negācijas. Tāpēc, manuprāt, nevis klusēšana, bet gan diskusiju kultūra ir zelta vērta!
