Gulbenē ir apmēram 15 kurlmēmu cilvēku
Šaurajā vienistabas dzīvoklī, kas atrodas Gulbenē, Nākotnes ielā, – klusums, ko palaikam iztraucē mazā Markusa smiekli vai raudas, ieslēgta televizora radītās skaņas, trauku šķindoņa mazītiņajā virtuvītē, ūdens šalkoņa atgrieztajā krānā un cilvēku soļi. Skaņas te izdzīvo savu dzīvi, atšķirība ir tikai tā, ka mājoklīša saimnieki Liene un Ints Aveni tās nedzird. Viņiem abiem ir laupīta spēja dzirdēt un runāt.
Iepazīstas tirgū Pirms trīs gadiem viņus kopā saveduši draugi. Tas noticis Gulbenes tirgū, tāpēc Lienei un Intam tirgus placis joprojām ir nozīmīga vieta, kur līdz ar pirmo skatienu, smaidu un nedaudzo minūšu klātbūtni piedzimusi abu mīlestība. Tai sekojusi vienam otra iepazīšana, bez kuras neiztikt, jo Ints ir gulbenietis, bet Lienītes vecāki dzīvo Dobelē.
Pēc kāda laika sevi pasaulei pieteicis dēliņš Markuss, kuram šobrīd ir 1,2 gadi. Dzīvespriecīgais un aktīvais puisēns šodien ir abu vecāku lielākais dzīves prieks un laime. Ne skanīgu vārdu, ne viņiem vien saprotamu žestu valodā nevar ietērpt to prieku, kāds rotājies Lienes un Inta sejā, uzzinot, ka dēliņš dzird.
Puisēns viņiem ir vienīgais stars uz skaņu pārpilno pasauli. Vecāki ir gatavi darīt visu, kas viņu spēkos un pat vēl vairāk, lai dēls izaugtu vesels, gudrs un laimīgs.
Nevienam neatdos
Ar žestu palīdzību Liene un Ints apliecina, ka nekad nevienam savu dēliņu neatdos. Abiem jau nācies pārdzīvot ne mazums satraukuma pilnu brīžu. Izrādās, ka tad, kad Liene un Ints paziņojuši par precēšanos, meitenes vecāki tam kategoriski iebilduši, bet tad, kad piedzimis Markuss, par viņa adopciju iestājusies Lienes māsa.
Tuvinieku bažas un nevēlēšanās uzticēt puisēna audzināšanu kurlmēmiem vecākiem ir saprotama. Liene neilgu laiku kopā ar dēliņu pavadījusi pie vecākiem, nemitīgi skumdama pēc Inta, līdz neizturējusi un viena atbraukusi uz Gulbeni, lai pēc tam kopā ar Intu brauktu uz Dobeli pēc Markusa.
Šobrīd puisēns apmeklē pirmsskolas izglītības iestādi “Auseklītis”, kur viņam ir iespējams rotaļāties ar citiem bērniem un ieklausīties viņu valodā. Liene un Ints tikai ar labu rakstu valodā izsakās par iestādes vadītāju Āriju Stucku un pilsētas sociālās aprūpes nodaļas darbiniekiem.
Kamēr Markuss vēl bijis zīdaiņa vecumā, vecāki brīdinājuši tuvējos kaimiņus, ja īpaši naktīs ilgstoši dzirdamas mazuļa raudas, lai nāk raudzīt, kas atgadījies. Naktīs Liene un Ints gulējuši uz maiņām, bet dēla gultiņa bijusi aprīkota ar dažādām gaismas ierīcēm, kas iedegušās tad, kad bērniņš sācis raudāt. Abiem ir arī dzirdes aparāti, bet Ints ar roku kustībām rāda, ka tos neizmantojot, jo aparāta uztvertā skaņu lavīna neesot izturama, galvā tā radot pamatīgu jucekli.
Dzīvē tā iekārtots: ja cilvēkam atņemta viena maņa, ar citu atlīdzināts dubultā. Liene un Ints izteikti sajūt dažādas vibrācijas, pat tās, ko rada soļi kāpņu telpā.
Ļoti vēlas darbu
Līdz nākamā gada aprīlim Avenu ģimenei piešķirts trūcīgās ģimenes statuss, jo Liene un Ints saņem tikai invaliditātes un bērna kopšanas pabalstu. Ar to ir par maz, lai pietiktu visam, tāpēc rūpīgi tiek izplānota katra santīma un lata izdošana, bet jau tagad ir skaidrs, ka nākamajā gadā iztikt būs vēl grūtāk.
Galvenais priekšnoteikums, lai Markuss būtu paēdis un aprūpēts. Šobrīd Intam nav darba, bet viņš ļoti gribētu palīdzēt, piemēram, izremontēt telpas, ieklāt flīzes, ielikt durvis vai logus un tamlīdzīgi, lai kaut ko papildus nopelnītu savai pensijai, kas ir tikai neliela daļa no ģimenes ienākumiem.
Nav grūti iztēloties, cik liels bijis Inta prieks, kad viņš izlasījis, ka ir nepieciešams remontdarbu strādnieks, tāpat kā to brīdi, kad darba devējs, uzzinot, ka vīrietis ir kurlmēms, viņam atteicis. Tajā brīdī acīm pietrūcis asaru, jo raudājusi sirds. Lai kā Liene viņu mierinājusi, šīs sajūtas nav zudušas vēl šobrīd. Cilvēks paklūp, sasitas, tiklīdz sāpes pāriet, kritiens aizmirstas, bet aizvainojumam pārejas laika nav.
Arī Liene labprāt strādātu par apkopēju, bet šodien arī šī darba vakance jau kļuvusi zelta vērta. Šiem abiem cilvēkiem ir vajadzīgs tāds darbs, kur viņi paši ir atbildīgi par sevi. Ja Intam izdodas kaut ko nopelnīt, kā tas bijis tad, kad mājas pārvaldniece Marija Kubuliņa noslēgusi līgumu ar viņu par remonta veikšanu kāpņu telpā, viņš par saņemto atalgojumu iegādājies ledusskapi un veļas mašīnu, lai viņa mīļajai Lienītei nebūtu jānopūlas, mazgājot drēbes ar rokām, bet Markusam vienmēr būtu svaigi produkti. Tos Ints nopelna Litenē savas tantes lauku saimniecībā. Ar saviem vecākiem viņš tiekas tikai atmiņās.
Nesen mājoklis ticis arī pie jaunām durvīm, bet jauna loga ielikšanai naudas nav. Tomēr Liene un Ints nežēlojas par dzīvi, bet visiem spēkiem to izdzīvo, jo viņu spēka avots ir Markuss.
(Vairāk lasiet 20.decembra “Dzirkstelē”)
