Lai
arī pagājušais gads finanšu tirgos investoriem sagādāja nelielu
vilšanos, sagaidāms, ka 2019. gadu raksturos pozitīvas izmaiņas un
akciju un obligāciju vērtību kritums neturpināsies. Turklāt sākot ar šo
gadu, ir noteikti klientiem ļoti labvēlīgi komisijas maksu griesti, kas
liks arvien efektīvāk darboties arī pensiju pārvaldītājiem. Tikmēr
klientiem svarīgākā lieta arvien ir izvēlēties piemērotāko ieguldījumu
stratēģiju, uzmanību pievēršot arī pensiju plāna ieguldījumu portfelim –
kuros reģionos tiek veikti plāna ieguldījumi.
Lejupslīde 2018. gadā un ievērojami pozitīvākas prognozes šim gadam
Vērtību
kritumu vienlaikus piedzīvoja gan akciju, gan obligāciju tirgi. Ir labi
zināms, ka finanšu tirgi ir gan cikliski, gan svārstīgi un tas nebija
pārsteigums, bet vilšanos investoriem sagādāja tieši svārstību cēloņi.
Starp tiem tā saucamie tirdzniecības kari arvien pieaugošās
globalizācijas apstākļos (sākumā gan starp ASV un Eiropas Savienību, gan
starp ASV un Ķīnu), nespēja rast risinājumus politiskām problēmām
industriāli attīstītajā Eiropā – neveiksmes ar valdības izveidi Itālijā,
vēl arvien nenotikusī vienošanās par Lielbritānijas izstāšanās no ES
u.c.
Prognozes
šim gadam ir daudz pozitīvākas. Pirmkārt, tādēļ, ka iepriekš nosauktie
apstākļi jau būtiski samazināja finanšu aktīvu vērtību, taču uzņēmumi
vēl joprojām kopumā turpina strādāt ar labiem peļņas rādītājiem.
Otrkārt, tādēļ, ka atsevišķām problēmām (gan runājot par tirdzniecības
kariem, gan par politisko situāciju Eiropā), pakāpeniski tiek meklēti
risinājumi. Tas nozīmē, ka šogad nav pamata gaidīt turpmāku akciju un
obligāciju vērtību kritumu – drīzāk ir gaidāma to augšupeja.
Drošāk izvēlēties sev piemērotu stratēģiju ar pietiekami sabalansētu portfeli, kas ietver arī ieguldījumus Baltijā
Taču
ikdienas pensiju krājējiem nav ikdienā jāseko šīm globālajām norisēm un
svarīgākais ir izvēlēties sev piemērotāko ieguldījumu stratēģiju
(atkarībā no sava vecuma, jeb no laika perioda, kas vēl palicis līdz
pensionēšanās vecumam). Tomēr papildus tam ir vērtīgi pievērst uzmanību
izvēlēta pensiju plāna ieguldījumu portfelim. Piemēram, aktīvo plānu
kategorijā (ieguldījumi uzņēmumu akcijās var veidot līdz 50% no visiem
ieguldījumiem) 2018. gada ienesīgums svārstījās robežās no -3% līdz
-11%. Pietiekami labi sabalansētie portfeļi uzrādīja kaut arī negatīvu
ienesīgumu, tomēr šādos apstākļos pieņemamo – no -3% līdz -5%. Šīs pašas
aktīvās kategorijas plāni ar krietni agresīvākām stratēģijām uzrādīja
rezultātus no -8% līdz pat -11%. Ienesīguma rezultāti parasti ir
vērtējami ilgtermiņā, bet vērts pievērst uzmanību tam, kuros pasaules
reģionos ir veikti plāna ieguldījumi arī vidējā termiņā. Optimāli ir
izvietot plāna ieguldījumus pasaules lielākos tirgos (Eiropā,
Ziemeļamerikā, Āzijā), kā arī ieguldījumi Baltijas valstīs spēlē
visnotaļ pozitīvu lomu. Pirmkārt, tie nav tik spekulatīvi un tādēļ tik
strauji nereaģē uz pasaules finanšu tirgus svārstībām. Otrkārt, tā ir
normāla prakse, ka pensiju uzkrājumi lielākā vai mazākā mērā veicina
nacionālās ekonomikas attīstību.
Kopējās komisijas maksas vismaz uz pusi zemākas
Sākot
ar 2019. gadu, ir noteikti klientiem ļoti labvēlīgi komisijas maksu
griesti. Vidējā pastāvīgā komisija ir samazinājusies uz pusi un veidos
0,48% gadā (2017. gadā pirms normatīvo aktu grozījumiem tā bija 1,00%),
savukārt vidējā mainīgā komisija nevarēs pārsniegt aptuveni 0,5%.
Turklāt, lai nopelnītu mainīgo komisiju, pārvaldītājiem vajadzēs ne
tikai nodrošināt pozitīvo rezultātu (t.sk.
atgūt visus pagājušā gada zaudējumus), bet arī pārspēt finanšu tirgus
indeksus. No šīs virspeļņas 80% pienāksies klientiem un tikai 20% var
tikt novirzīti pārvaldītāja atlīdzībai, ievērojot noteikto maksimumu
(vidēji 0,5% no vidējiem aktīviem gadā).
Šāds
jauninājums komisijas maksu aprēķinā būtiski uzlabo klientu stāvokli un
liek pensiju pārvaldītājiem darboties arvien efektīvāk. Pateicoties
komisijas maksu aprēķina formulai, augot pensiju uzkrājumu apjomam, jau
nākamgad pastāvīgās komisijas samazināsies vēl vismaz līdz 0.46% gadā.
Konservatīvās stratēģijas atsāks pelnīt, bet inflāciju visdrīzāk nenosegs
Konservatīvo
stratēģiju pamatā ir valdību un uzņēmumu obligācijas. Pēdējo gadu zemās
procentu likmes bija vislielākais pretvējš konservatīvajām stratēģijām.
Ja mēs redzam, ka desmitgadīgās ASV obligācijas nominālais ienesīgums
svārstās ap 3% gadā un pastāv cerība, ka jau šogad tas stabili
noturēsies virs šī sliekšņa, tad Eiropā situācija ir investoriem krietni
nelabvēlīgāka. Gada laika valdību obligāciju nominālais ienesīgums
pieauga tikai Itālijā (par 0,65%) un Grieķijā (par 0,43%). Abos
gadījumus šis kāpums ir saistīts ar pieaugošajiem politiski
ekonomiskajiem riskiem šajās valstīs.
Runājot
par Eirozonas drošajiem aizņēmējiem, Vācijas desmitgadīgās obligācijas
nominālais ienesīgums atrodas ļoti zemā līmenī – ap 0,2% gadā. Līdzīgs
rādītājs Nīderlandē veido 0,3%, Francijā 0,6% gadā. Uzņēmumu obligācijas
kopumā ir ienesīgākas par valdību obligācijām, taču arī tās būtiski
cieš no zemajām procentu likmēm Eirozonā. Tā kā konservatīvās
stratēģijas ietvaros ieguldījumi tiek veikti gan drošākajos aizņēmējos,
gan to uzņēmumu obligācijās, kuriem ir piešķirts investīciju reitings,
gan arī pārējās obligācijās, neraugoties uz zemajām procentu likmēm,
konservatīvās stratēģijas pakāpeniski atsāks uzrādīt pozitīvo
ienesīgumu. Taču investoriem ir ļoti svarīgi rēķināties ar to, ka vēl
diezgan ilgstoši konservatīvo stratēģiju sagaidāmais ienesīgums būs
krietni mazāks par gaidāmo inflāciju.
