Arvien biežāk Latvijas Darba devēju konfederācijas
reģionālajā centrā Valmierā saņemam jautājums no darba devējiem, kā
turpināt darba tiesiskās attiecības ar darbinieku, kam noteikta
arodsaslimšana. Arodslimība
ir tāda slimība, kuras……
Normal 0
false
false
false
Arodslimība
ir tāda slimība, kuras vienīgais vai
galvenais cēlonis ir darba vides risku faktoru (darba vietas
fizikālo, ķīmisko, bioloģisko, psiholoģisko vai citu faktoru)
ietekme. Arodslimības iedalās šādās lielās grupās:
1.
ķīmisko faktoru izraisītās akūtās un
hroniskās slimības;
2.
bioloģisko faktoru izraisītās
slimības;
3.
fizikālo faktoru izraisītās
slimības;
4.
ārstniecības līdzekļu izraisītās
slimības;
5.
pārslodžu (kopējās fiziskās
pārslodzes vai atsevišķu orgānu vai sistēmu pārslodzes) izraisītās
slimības;
6.
rūpniecisko aerosolu izraisītās
slimības;
7.
alerģiskās
arodslimības.
Arodslimības darbiniekiem visbiežāk tiek
identificētas pēc vēršanās pie ģimenes ārsta par veselības problēmu
jautājumiem vai ārstu komisijas izmeklējuma laikā – obligātās
veselības pārbaudes gadījumā, uz kuru nosūta darba devējs.
Gadījumos, kad arodslimību konstatē, darbinieks tiek nosūtīts
invaliditātes smaguma pakāpes un darbspēju zaudējuma noteikšanai.
Šādu ekspertīzi veic Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu
valsts komisija vai tās struktūrvienība – vispārēja un speciāla
profila veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu komisija. Eksperta
atzinums nepieciešams, jo arodslimniekiem ir iespēja saņemt valsts
garantētu kompensāciju.
Ja darbiniekam
tiek noteikta arodsaslimšana, tas uzliek zināmas saistības arī
darba devējam, turklāt arī gadījumos, ja arodsaslimšana iegūta
nevis šajā darba vietā, bet iepriekšējā.
Darba devējam
jāatceras, ka, saņemot eksperta atzinumu par darbiniekam noteikto
arodsaslimšanu, viņam jāvērtē, vai darbinieks drīkst turpināt
nolīgto darbu arī turpmāk, nekaitējot savai veselībai. Savukārt par
to, vai konkrētā darba vieta neietekmēs darbinieka veselības
stāvokli, iespējams pārliecināties tikai un vienīgi, nosūtot
darbinieku uz obligātās veselības pārbaudi. Veselības pārbaudes
kartē jānorāda visi darba vides riski un īpašie darba apstākļi, kā
arī jāatzīmē, ka darbiniekam noteikta arodsaslimšana. Ja atzinums
norāda, ka darbinieka veselības stāvoklis atbilst veicamajam darbam
(arodsaslimšana, iespējams, radusies citā darba vietā), darba
attiecības var turpināt. Ja atzinumā norādīti ieteikumi darba
devējam (piemēram, samazināt slodzi un darba laiku, radīt iespēju
mainīt statiskās pozas, nodrošināt darbinieku ar konkrētiem
individuālās aizsardzības līdzekļiem u.tml.), darba devējam tie
jāņem vērā, kā arī jānorāda obligātās pārbaudes kartē, kas darīts
situācijas labā.
Problēmas lielākoties rodas gadījumos, ja
ārsta atzinumā teikts, ka darbinieks nav piemērots veicamajam
darbam, bet cita – vieglāka darba, ko piedāvāt darbiniekam
uzņēmumam, nav. Lai cik sāpīgi tas būtu, darba devējs šādās
situācijās ir spiests darbinieku atbrīvot no darba, balstoties uz
Darba likuma 101. panta pirmās daļas septīto punktu, kurā minēts,
ka „darbinieks nespēj veikt nolīgto darbu
veselības stāvokļa dēļ, un to apliecina ārsta
atzinums”, uzteikumā norādot, ka citu
darba vietu, ko darbiniekam piedāvāt, uzņēmumā nav. Ņemot vērā, ka
uzteikuma termiņš šajā gadījumā ir 10 dienas,
darba devējam darbinieks jāatstādina no darba, pamatojot ar Darba
likuma 58. panta trešo daļu, kurā sacīts, ka
„darba devējam ir tiesības atstādināt
darbinieku no darba, ja šis darbinieks, veicot darbu vai arī
atrodoties darba vietā, var kaitēt viņa paša veselībai”.
Iesaku par šo laiku darbiniekam arī
izmaksāt darba samaksu, jo darba neveikšanai viņam ir attaisnojošs
iemesls.
Darba devējam jāatceras, ka uzteikums jāizdod un
darbinieks ar to jāiepazīstina pirms atstādināšanas procedūras, jo
laikā, kad darbinieks ir atstādināts, uzteikumu izdot nedrīkst. Ja
darbinieks ir arodbiedrības biedrs, jāprasa arī arodbiedrības
piekrišana, savukārt, ja arodbiedrība darbinieka atbrīvošanai
nepiekrīt, vienīgā iespēja ir celt prasību
tiesā.
Izbeidzot darba tiesiskās attiecības ar darbinieku uz
iepriekš nosauktā pamata, atlaišanas dienā izmaksājama ne tikai
darba samaksa un kompensācija par neizmantoto atvaļinājumu, bet arī
atlaišanas pabalsts proporcionāli nostrādātajam laikam pie
attiecīgā darba devēja.
Uzņēmējus, kuriem radušās neskaidrības vai jautājumi šajā
vai citos darba aizsardzības vai darba tiesību jautājumos, aicinu
bez maksas konsultēties Latvijas Darba devēju konfederācijas
Vidzemes reģiona konsultāciju centrā Valmierā, Garā ielā 7, kā arī,
zvanot pa tālruņiem 64233448
un 28610420 vai sūtot
savus jautājumus uz e-pastu dagnija@lddk.lv.
Latvijas Darba devēju konfederācijas
reģionālo konsultatīvo centru darbība tiek nodrošināta Eiropas
Savienības Sociālā fonda projekta „Darba attiecību un darba
drošības normatīvo aktu praktiska piemērošana nozarēs un uzņēmumos”
1. aktivitātes „Darba devēju konsultatīvo centru izveide plānošanas
reģionos un informācijas sniegšana darba devējiem par darba
tiesisko attiecību un darba aizsardzības normatīvo aktu praktisku
piemērošanu” ietvaros.
/* Style Definitions */ table.MsoNormalTable
{mso-style-name:”Table Normal”; mso-tstyle-rowband-size:0;
mso-tstyle-colband-size:0; mso-style-noshow:yes;
mso-style-parent:””; mso-padding-alt:0cm 5.4pt 0cm 5.4pt;
mso-para-margin:0cm; mso-para-margin-bottom:.0001pt;
mso-pagination:widow-orphan; font-size:10.0pt; font-family:”Times
New Roman”; mso-ansi-language:#0400; mso-fareast-language:#0400;
mso-bidi-language:#0400;}
