Slidens laiks, iepuvuši mandarīni veikalā, šampānieša jūra, liels troksnis un jautrība televīzijas pārraidēs ne pa manai gaumei. Tā es īsumā raksturotu gadumiju.
Par to visu aprunāto popielu LTV1 varu īsumā teikt tā. Fredis – ideāls Blaumaņu Rūdis. Aktieri, kā nopratu, arī no sirds plosījās kā tādi blaumaniskie velniņi. Bet personīgi man tas pie sirds negāja. Taču, godīgi sakot, pilnīgi nevienā televīzijas kanālā nebija tovakar, ko redzēt. Arī uz salūtu ārā mirkt, slīdēt, žilbt un ostīt deguma smaku negāju. Kopā ar sievu pasēdējām vientuļi pie svētku galda, gadumijā saskandinājām un gājām pie miera. Varas kungu svētku uzrunas tautai tā arī nedzirdējām.
Krietni pēc pusnakts mūs apciemoja maķenīt iesvilpušais mazdēls, kurš gribēja mūs apsveikt Jaunajā gadā. Kad sāku žēloties par šķidro televīzijas piedāvājumu Vecgada vakarā un par to, ka trūkuma (jeb dārgo komunālo maksājumu rēķinu) dēļ šoreiz mums uz galda nebija 9 ēdienu, puika izmeta: “Muļķības. I tā jūsu kastē blenšana, i tā nīkšana pie galda. Vai tad tā ir jāpriecājas svētkos? Jūs tak esat atkarīgi no stereotipiem! Būtu labāk ārā papikoties izgājuši! Debesīs palūkojušies, zvaigznes paskaitījuši, pabučojušies, abi viens otru ar vecmammu kupenā iemetuši! Un pēc tam arī varētu iet mājās pasildīties ar groku pie sveču gaismas…”
Varbūt viņam taisnība? Pamēģināšu citādāk nosvinēt Ziemassvētkus un Jauno gadu pēc vecā kalendāra. Pareizticīgajiem Ziemassvētku vakars būs 6.janvārī, Vecgada vakars – 13.janvārī.
