Franču
sociologa Marsela Mosa dāvināšanas teorija skaidro, ka katrs
cilvēks sevī izjūt pienākumu dāvināt, pieņemt dāvanu un
sniegt atbildes dāvanu. Ja nedāvināsi pats, tevi apdāvinās citi,
un tu tik un tā būsi spiests dāvināt – tā ir nebeidzama
apmaiņa, kuras ķēdē likumsakarīgi ieviešas arī pa kādai
nejēdzīgai dāvanai. Tiesa gan, ja saņemtā dāvana atzīta par
patiesi nelietojamu, 39% Latvijas iedzīvotāju it nemaz nemulst un
atdāvina to kādam citam, liecina apdrošināšanas sabiedrības
BALTA (PZU grupa) veiktā aptauja, apkopojot Latvijas iedzīvotāju
dāvanu iegādes paradumus.
Paglabāt
vēlākam laikam vai atdāvināt?
Vairāk
nekā puse iedzīvotāju pat visnelietderīgākās dāvanas noglabā
vēlākam laikam. Sevišķi raksturīgi tas ir 66% vīriešu
pretstatā 50% sieviešu. Dalīšanās ar līdzcilvēkiem ir otra
izplatītākā stratēģija, ko piekopj nejēdzīgo dāvanu saņēmēji:
ja saņemtā dāvana pašam neiet pie sirds, 39% gadījumu tā tiek
kādam atdāvināta. Trešā daļa respondentu tās nodod labdarībai,
bet gandrīz katrs desmitais (9%) laiž darbā biznesmeņa iemaņas
un šādas dāvanas pārdod. Tirgojas galvenokārt vīrieši – 11%.
Savukārt ar vēlmi dalīties īpaši izceļas sievietes: sev
nepiemērotas dāvanas citiem mēdz atdāvināt gandrīz puse jeb 47%
sieviešu pretstatā 29% vīriešu, bet labdarībai ziedo 38%
sieviešu pretstatā 23% vīriešu.
Atdāvināšanas
prieks konsekventi aug, palielinoties saņēmēju vecumam. Tā,
piemēram, sev nevajadzīgas dāvanas labdarībai atdod 51%
respondentu vecumā pēc 60 gadiem, bet tikai 18% aptaujāto vecumā
no 18 līdz 29 gadiem.
Teiciens
par praktisko latvieti spēkā arī dāvanu izvēlē
Laba
un jēgpilna Latvijas iedzīvotāju skatījumā ir tāda dāvana, kas
ir pārdomāta un praktiski pielietojama.
Vairāk nekā puse (54%) Latvijas iedzīvotāju svētkos labprāt
saņemtu dāvanu karti.
“Gandrīz
vienlīdz pieņemama sabiedrībai šķiet gan dāvanu kartē, gan
naudā konvertēta izvēles brīvība – to atzīst attiecīgi 54%
un 51% aptaujāto. Dāvanu kartes šobrīd piedāvā teju ikviens
veikals un pakalpojumu sniedzējs, par tām var iegādāties gan
izklaides un atpūtas iespējas, gan apmierināt ļoti praktiskas
vajadzības – pat apdrošināšanu. Tā ir visās nozīmēs vērtīga
un praktiska dāvana, kas saņēmējam ļaus novērtēt rūpes, bet
dāvinātājam aiztaupīs grūto ceļo pie jēdzīgas dāvanas,”
stāsta BALTA Īpašuma un speciālo produktu vadības pārvaldes
vadītājs Uģis Uškāns, komentējot apdrošinātāja veikto
pētījumu par Latvijas iedzīvotāju paradumiem dāvanu iegādē.
Dāvanu
kartes vidēji augstāk novērtē iedzīvotāji, kas dzīvo ārpus
lielajām pilsētām (65%), turklāt tās par jēdzīgām dāvanām
atzīst respondenti teju visās vecuma grupās. Naudai ir lielāka
piekrišana jauniešu (63%), cilvēku ar zemiem ienākumiem (63%) un
cittautiešu (58%) vidū. Latvijas iedzīvotāji nepeļ arī
pašdarinātas dāvanas. Gandrīz trešdaļa jeb 29% aptaujāto
priecājas par pašdarinātām dāvanām un skaistiem pārsteigumiem.
Komentējot
aptaujas rezultātus, Uģis Uškāns norāda, ka, lai gan nejēdzīgu
dāvanu, iespējams, nemaz nav, ir vērts atcerēties, ka iedzīvotāji
Latvijā jo īpaši novērtē praktiskas lietas. “Lauzot galvu par
to, ko dāvināt sev tuvajiem cilvēkiem svētkos, vērts apsvērt
lietas, kuru nozīmi novērtējam, bet kuru iegādi paši nereti kādu
iemeslu dēļ atliekam. Gadījumā, ja tomēr nekas prātā nenāk –
vienmēr var apjautāties par dāvanas saņēmēja vēlmēm un
pasniegt ko patiešām gaidītu. Jāņem
vērā, ka laba un jēgpilna dāvana Latvijas iedzīvotāju skatījumā
ir pārdomāta un praktiski pielietojama, savukārt par nejēdzīgām
dāvanām 78% aptaujāto norāda tieši tās, kas iegādātas
“ķeksīša” pēc,”
norāda BALTA eksperts.
Kad
nejēdzības nāk gaismā
Latvijas
iedzīvotāju pieredze ar nejēdzīgām un pārdāvinātām dāvanām
ir visai bagātīga – glāžu komplekts Ilonai, kuru atverot,
paveras zīmīte “Daudz laimes, Sergej!”. Kāda pilsētniece 16.
dzimšanas dienā no krusttēva saņēmusi dzīvu gaili, kas,
nespējot “iedzīvoties” dzīvoklī, diemžēl ņēmis sliktu
galu. Vēja zvani dzīvokļa iemītniekam, pelnu trauks nesmēķētājai,
sieviešu smaržas vīrietim – šīs ir tikai dažas no dāvanām,
kas liecina par nevēlēšanos patiesi iepriecināt. Savukārt, kā
liecina BALTA veiktā aptauja, visai regulāri priekšmeti, kas
dāvanu ciklā nonākuši atkārtoti, dāvinātāju nodod ar tajā
aizmirstām kartītēm vai citām pārliecinošām norādēm, ka
dāvana sākotnēji bijusi paredzēta kādam citam.
Aptauja
tapusi sadarbībā ar Snapshots 2019. gada martā, internetā
aptaujājot 702 Latvijas iedzīvotājus vecumā no 18 līdz 74
gadiem.
