Pirmdiena, 15. decembris
Johanna, Hanna, Jana
weather-icon
+2° C, vējš 2.38 m/s, R-DR vēja virziens

Ko varēsim novērot debesīs 2019. gadā

2019. gadā Latvijas debesīs būs iespējams novērot divus Mēness aptumsumus, Merkura pāriešanu Saules diskam, Saules sistēmas planētas un meteorus jeb krītošās zvaigznes. Nozīmīgākais notikums būs pilns Mēness aptumsums, kas visā Latvijā būs redzams 21. janvāra rīta stundās. Savukārt naktī no 16. uz 17. jūliju būs novērojams daļējs Mēness aptumsums, kura maksimālās fāzes brīdī vairāk nekā puse Mēness diska atradīsies Zemes ēnā.

Pilns Mēness aptumsums
21. janvāra rīta stundās būs redzams Ziemeļamerikā, Dienvidamerikā,
Atlantijas okeānā, Eiropā un Āfrikas rietumos. Latvijā būs iespējams
novērot aptumsuma lielāko daļu. Tā daļējā fāze sāksies plkst. 5:34, pilnā fāze – plkst. 6:41, bet aptumsuma maksimālā fāze būs plkst. 7:12. Aptumsuma pilnā fāze beigsies plkst. 7:43, daļējā fāze beigsies plkst. 8:51, Mēness Rīgā rietēs plkst. 8:55, bet plkst. 8:42 jau būs uzlēkusi Saule, tādēļ jāņem vērā, ka aptumsuma beigās labvēlīgos laika apstākļos debesis būs gaišas, bet Mēness atradīsies zemu pie horizonta. Šis Mēness aptumsums novērotājiem Latvijā būs gana nozīmīgs, jo līdz nākamajai reizei, kad Latvijā varēs novērot pilnu Mēness aptumsumu, būs jāgaida vairāk nekā seši gadi – līdz 2025. gada 7. septembrim.

Daļējs Mēness aptumsums
naktī no 16. uz 17. jūliju būs novērojams Eiropā, Āfrikā, Āzijā,
Dienvidamerikā, Austrālijā, Atlantijas un Indijas okeānā. Latvijā aptumsuma daļējā fāze būs redzama no plkst. 23:02 līdz plkst. 2:00, bet aptumsuma maksimālā fāze būs plkst. 0:31. Arī šī aptumsuma datumu ir vērts iegaumēt, jo nākamā reize, kad Latvijā varēs novērot daļēju Mēness aptumsumu, būs pēc vairāk nekā četriem gadiem – 2023. gada 28. oktobrī.

Bez abiem Mēness aptumsumiem citviet pasaulē vēl būs novērojami trīs Saules aptumsumi – viens daļējs (6. janvārī), viens pilns (2. jūlijā) un viens gredzenveida (26. decembrī). No šiem aptumsumiem saistošākais būs pilns Saules aptumsums, kuru varēs novērot Klusajā okeānā, Čīlē un Argentīnā. Latvijā gan neviens Saules aptumsums 2019. gadā nebūs novērojams.

Merkura pāriešana Saules diskam jeb tranzīts, kas ir salīdzinoši reta parādība, būs redzams

11. novembrī no plkst. 14:35, tomēr Latvijā būs novērojama tikai
tranzīta trešā daļa, jo Rīgā Saule rietēs vienu stundu un četrdesmit
četras minūtes pēc tranzīta sākuma, kad Merkurs vēl tikai tuvosies
Saules diska vidum. Nākamais Merkura tranzīts būs novērojams 2039. gada
7. novembrī.

2019. gadā būs novērojamas visas spožās Saules sistēmas planētas.
Merkurs būs redzams vakaros februāra beigās un marta sākumā, bet ap
augusta vidu, novembra beigās un decembra sākumā tas būs novērojams rīta
stundās. Venera janvārī un februārī būs redzama rītos, bet decembrī to
varēs novērot vakaros. Marss no gada sākuma līdz maija vidum būs redzams
nakts pirmajā pusē, no maija vidus līdz jūnija beigām – vakaros, bet no
novembra līdz gada beigām – rītos. Jupiters janvārī un februārī būs
novērojams rītos, martā un aprīlī – nakts otrajā pusē, maijā un jūnijā –
gandrīz visu nakti, jūlijā – nakts pirmajā pusē, bet no augustā līdz
novembrim – vakaros. Saturns no februāra līdz aprīlim būs novērojams
rīta stundās, maijā – nakts otrajā pusē, jūnijā un jūlijā – gandrīz visu
nakti, no augusta līdz decembra vidum – nakts pirmajā pusē un vakaros.

2019. gadā noteikti ir vērts pievērst uzmanību arī krītošajām
zvaigznēm. Trīs interesantāko meteoru plūsmu – Kvadrantīdu, Perseīdu un
Geminīdu – aktivitātes maksimums gaidāms attiecīgi 4. janvāra rīta
stundās, 13. augustā un 14. decembrī.

2019. gads būs ievērojams arī ar to, ka savu simtgadi atzīmēs
nozīmīgākā starptautiskā profesionālo astronomu organizācija
Starptautiskā Astronomijas Savienība (IAU). Plašāka informācija par IAU
simtgadi un tai veltītajiem pasākumiem ir atrodama vietnē
www.iau-100.org.

Latvijas Astronomijas biedrība apvieno astronomijas profesionāļus un
interesentus, lai popularizētu astronomiju. LAB biedri piedalās žurnāla
„Zvaigžņotā Debess” veidošanā, vada debess novērojumus Latvijas
Universitātes Astronomiskajā tornī un organizē regulāras informatīvas
sanāksmes. Plašāka informācija LAB vietnē www.lab.lv.

Starspace.lv ir vienīgais portāls, kas regulāri publicē ziņas par
astronomiju latviešu valodā. SIA StarSpace nodarbojas arī ar
astronomijas popularizēšanu, rīkojot seminārus, lekcijas un debess
demonstrējumus. Plašāka informācija pieejama vietnē www.starspace.lv.

Komentāri

Dzirkstele.lv aicina interneta lietotājus, rakstot komentārus, ievērot morāles, ētikas un pieklājības normas, nekūdīt uz vardarbību, naidu vai diskrimināciju, neizplatīt personas cieņu un godu aizskarošu informāciju, neslēpties aiz citas personas vārda, neveikt ar portāla redakciju nesaskaņotu reklamēšanu. Gadījumā, ja komentāra sniedzējs neievēro minētos noteikumus, komentārs var tikt izdzēsts vai autors var tikt bloķēts. Administrācijai ir tiesības informēt uzraudzības iestādes par iespējamiem likuma pārkāpumiem. Jūsu IP adrese tiek saglabāta.