Tagad tiek vākti paraksti un visi spriež par to, vai ir jārīko referendums par pilsonības piešķiršanu nepilsoņiem. Es neesmu īpaši iedziļinājies šajā jautājumā, bet uzskatu, ka tas ir koks ar diviem galiem.
Ja cilvēks, būdams pēc tautības lietuvietis, ir piedzimis Latvijā, lieliski runā latviski, bet viņam nav Latvijas pilsonības, tas man šķiet dīvaini. Viss jau ir atkarīgs no tā, cik konkrētais cilvēks ir lojāls Latvijai. Diemžēl es pazīstu cilvēkus, kuri dzīvo Latvijā jau daudzus gadus, tomēr spītīgi atsakās runāt latviešu valodā tikai principa dēļ, lai gan itin labi saprot, ko latvieši runā. Lūk, šādi cilvēki tomēr nebūtu pelnījuši iegūt Latvijas pilsonību.
Arī mana māte ir cittautiete, tomēr viņai ir Latvijas pilsonība. Pateicoties viņai, pilsonība ir arī man.Par kādu referendumu var būt runa, ja cilvēki, kuri ir ieradušies Latvijā pēdējo 20 vai 30 gadu laikā un nav uzskatījuši par vajadzīgu iemācīties latviešu valodu? Viņiem nepienākas Latvijas pilsonība. Mūsu likumdošana taču paredz tiesības šiem nepilsoņiem naturalizēties. Lai mācās valodu un kārto eksāmenus! Ja paši to nevēlas, tad kāpēc ir jārīko referendums un jātērē lieli līdzekļi? Kāpēc šī pilsonība nepilsoņiem ir jāpiešķir gandrīz vai ar varu? Man tas nav saprotami.
Tie, kuri ir vēlējušies kļūt par likumīgiem mūsu valsts pilsoņiem, to jau sen ir izdarījuši. Diemžēl mūsu sabiedrību veido daļa cilvēku, kuri vēlas, lai arī Latvijas pilsonību viņiem pienes klāt uz paplātes. Pat tad viņiem kaut kas vēl nešķitīs labi.
