Siltumenerģijas patērētāju krāpšana notiek, pārkāpjot LR MK “Siltumenerģijas piegādes un lietošanas noteikumus nr. 876 no 2008.gada 21.oktobra”. Turpmāk tekstā – noteikumi.
Pirmkārt, siltumenerģijas piegādātājs Gulbenes pilsētā neslēdz līgumu par siltumenerģijas piegādi, pārkāpjot noteikumu 3.punktu. Līgumam netiek pievienots temperatūras grafiks (noteikumu 2.9 punkts), kā arī piederības robeža (noteikumu 2.6 punkts).
Pēc moderno individuālo siltummezglu (ISM) uzstādīšanas mājas siltumapgāde no tiešā pieslēguma pārvēršas par atdalīto siltumapgādes sistēmu, kas lietotāja mājas siltumapgādes sistēmu ar siltummaini atdala no piegādātāja siltumtīkliem, tieši norādot piederības robežu, no kuras atkarīga patērētās siltumenerģijas uzskaite.
Lai atklātu krāpšanas metodiku, nofiksēsim visus ISM rādījumus konkrētā dienā un stundā.
Piemēram, 2006.gada 30.janvārī pulksten 15.36. Kāpēc tieši šinī dienā? Tāpēc, ka šinī dienā caur Gulbenes pilsētas domes izpilddirektora Stuckas kungu tika dabūti ļoti slepeni dati – katlu mājas siltumnesēja turpgaitas temperatūra, kas tika padota siltumtīklos, un atgaitas temperatūra katlu mājā pēc Gulbenes pilsētas māju apsildes. ISM fiksēti rādījumi pie ārgaisa temperatūras +2 grādi, vēlamās mājas dzīvokļa temperatūras +18 grādi, mājas apkures sistēmas tilpuma 1,334 m3. Pēc siltumenerģijas skaitītāja, kas uzstādīts siltumtīklu ievada mājā uz ISM, tika padota turpgaitas temperatūra – 82,1 grāds, atgaitas temperatūra no siltummaiņa uz siltumtīkliem – 40,6 grādi, tempratūras starpība – 41,5 grādi, siltumnesēja plūsma – 0,710 m3, mājas patērētā siltumenerģija – 32,9 KW/h.
Mājas apkures sistēmas slēgtajā kontūrā pēc kontroltermometriem turpgaitas temperatūra no siltummaiņa – 48 grādi, atgaitas uz siltummaini – 40 grādi, temparatūras starpība – 8 grādi.
Pēc šiem datiem var aprēķināt siltumenerģijas patēriņu 1 m3 siltumnesēja sasildīšanai katlu mājā, pēc siltumskatītāja, ko patērē mājā un konkrēto mājas patēriņu.
Katlu māja 1 m3 siltumnesēja sasildīšanai pēc pilsētas māju apkures sastāda 970,76 kg/m3 x 13 grādi= 12 620 k/cal vai 14,678 KW/h.
Pēc siltumenerģijas skaitītāja, kas uzstādīts siltumenerģijas piegādātāja pusē, māja patērē 970,76 kg/m3 x 41,5 grādi= 40 286 k/cal vai 46,856 KW/h.
Konkrēti mājas Rīgas ielā 32 apkures sistēma 976,74 kg/m3 x 8 grādi= 7814 k/cal vai 9,088 KW/h.
Pārrēķinot uz siltumnesēja plūsmu 0,710 m pēc siltumenerģijas skaitītāja 0,710 x 979,76 X 41,5 grādi= 28603 k/cal vai 33,267 KW/h.
Uz plūsmu mājas apkures sistēmas kontūrā 1,334 x 976,74 kg/m3 x 8 grādi= 10 424 k/cal vai 12,124 KW/h.
Pēc Maijas Rubīnas ieteikuma grāmatā “Siltumapgāde” 79.lpp. siltumnerģijas skaitītājs uzstādāms siltumtīkla ievadā mājā, tas ir, siltumenerģijas piegādātāja pusē, bet M.Rubīna apgalvo, ka siltumenerģijas skaitītājs uzstādīts siltumenerģijas patērētāja pusē un pēc MK noteikumu 31.2 punkta siltumenerģijas zudumi jāpieskaita pie uzskaitītās siltumenerģijas. Brīnums, kāpēc siltumenerģijas piegādātājs to nedara.
Neviens nevar atbildēt uz jautājumu, kur paliek siltumenerģija, ko uzskaita siltumenerģijas skaitītājs, bet nepatērē māja.
Tagad par siltumenerģijas tarifu aprēķināšanas metodiku pēc LR MK noteikumiem uz pašu siltumenerģijas tarifu. Pēc MK noteikumiem siltumenerģijas tarifs tiek aprēķināts uz visu piegādāto siltumenerģiju gan apkurei, gan karstā ūdens piegādei.
Viss būtu loģiski, ja visas mājas izmantotu abus pakalpojumu veidus – apkuri un karsto ūdeni. Bet ir daudzas mājas, kas izmanto tikai vienu pakalpojumu veidu un daļu siltumenerģijas, bet par patērēto siltumenerģiju apkurei maksā pēc tarifa, kur iekļauti abi pakalpojuma veidi – apkure un karstais ūdens.
Tagad par pašu siltumenerģijas tarifu. Siltumenerģijas tarifs 2008./2009.gadā apkures sezonā palielināts par 58 % pret siltumenerģijas tarifu 2007./2008.gada apkures sezonu – no 28,16 Ls/MW līdz 43,96 Ls/MW bez PVN. Kas satādīja tik lielu sadārdzinājumu?
2008./2009.gada apkures sezonā tika uzstādīts sasķidrinātās gāzes katls un gāzes apmaksai tarifā tika iekļauta summa 276 163 lati, kas apkures tarifā sastāda 9,08 Ls/MW, kaut pie siltās ziemas ar gāzi netika kurināts.
Vēl siltumenerģijas tarifā tika iekļauts nezināmas izcelsmes ilgtermiņa parāds 482 332 lati, kas siltumenerģijas tarifā sastāda 15,85 Ls/MW.
Palielināta par 40 % arī darbinieku darba samaksa no 100 524 latiem 2007./2008.gada apkures sezonā līdz 140 846 latiem 2008./2009.gada apkures sezonā.
Beidzot par siltumenerģijas pārvades zudumiem. Pēc M.Rubīnas grāmatas “Siltumapgāde” 69.lpp. teikts, ka Rīgā pēc siltumtrašu renovācijas un karstā ūdens trašu likvidācijas pārvades zudumi samazinājās par 75 %, bet Gulbenes pilsētā pēc visu siltumtrašu renovācijas un karstā ūdens trašu likvidācijas zudumi samazinājās pēc apkures tarifa tikai par 7 %, kaut siltumtrašu renovācijā tika izlietots līdz 1,5 miljonu latu.
