Līdztekus ar kaujas ieročiem un propagandu īstenotajai Krimas okupācijai, Krievija meklē arī citus veidus, kā nostiprināt savu varenību. Krievijas vēstnieks Latvijā Aleksandrs Vešņakovs uz iespējamību, ka Krievija savu armiju varētu ievest arī Latvijā, ja kāda šejienes iedzīvotāju grupa to lūgtu, atbildēja ar īsu frāzi – ,,Nevajag fantazēt. Tā nenotiktu.” Tomēr šķiet, ka Krievijas arsenālā nupat var parādīties jauns ierocis – vairot savu ietekmi šeit un ārvalstīs ar klaju uzpirkšanu – piedāvājot Krievijas pases un pensijas teju katram, kas to vēlas.
Kremļa mēģinājumi palielināt savu pilsoņu skaitu ārzemēs nav jaunums. Tas arī agrāk izmantots, piemēram, Gruzijai atšķeltajā Dienvidosetijā, lai nostiprinātu tur savu nometni, ko Krievijai pie vajadzības aizstāvēt jebkādiem ieročiem. Taču jaunums ir, ka nupat vairs nav runa par etnisko piederību vai nepilsoņiem – izskatās, ka tagad Krievija aizstāvamo un savējo lokā grasās iekļaut ikvienu, kurš runā krieviski un kurš pats vai kura senči dzīvojuši Padomju Savienībā. No Krievijas militāras agresijas pagaidām it kā pasargātajā Eiropā tādu cilvēku ir liels skaits – lēš, ka Vācijā ap 3 miljoni, būtisks īpatsvars arī Čehijā un Somijā, bet Baltijas valstīs tādu ir gandrīz visi. Krievijas pilsonības piešķiršanas atvieglojumu tēmu nesen, atbildot uz Latvijas radiožurnālista jautājumu, skāra vēstnieks Vešņakovs, norādot, ka daudzi nepilsoņi līdz šim Krievijas pilsonību izvēlējušies Latvijas sliktā ekonomiskā stāvokļa dēļ.
ALEKSANDRS VEŠŅAKOVS
Krievijas vēstnieks Latvijā (intervija Latvijas Radio 4, 2014.gada 7.marts)
Cilvēks tad sāk domāt – ko viņam darīt? Nepilsonim – vai iegūt Krievijas pilsonību, kas jau sen pēc likuma bija paredzēts un tādā veidā saņemt kaut kādu garantētu pensiju savai izdzīvošanai, vai arī attapties par bezpajumtniekiem šeit, Latvijas Republikas teritorijā.
Mūsu Ārlietu ministrija to kvalificē kā agresīvu mēģinājumu pārvilināt iedzīvotājus Krievijas pilsonībā un vēstniekam Vešņakovam tas arī oficiāli darīts zināms.
ANDREJS PILDEGOVIČS
Ārlietu ministrijas valsts sekretārs
Tas veids, kā vēstnieks šo jautājumu pasniedza – īsi sakot ar tādu domu – ja kāds nekļūs par Krievijas pilsoni, tad viņš kļūs par izstumtu no Latvijas sabiedrības, viņš kļūs par tādu dzīves neveiksminieku, bezdarbnieku, bezpajumtnieku – protams, ka šī retorika, mūsuprāt, aizvaino Latvijas iedzīvotājus, viņa uzkurina tādu zināmu spriedzi sabiedrībā un tas nekādā ziņā nesaskan ar vēstnieka pamatuzdevumiem.
Kā redzams, vismaz pagaidām pie Krievijas vēstniecības Rīgā rinda pēc Krievijas pasēm un pensijām vēl neveidojas. Tomēr, spriežot pēc pirmajiem iespaidiem, ko žurnālisti guvuši no sarunām ar potenciālo mērķauditoriju, Krievijas vēstnieka paziņojums interesi ir radījis. Viens no tiem ir, piemēram, Genādijs. Savulaik uz Padomju Latviju pārcēlies vēl pirms 44 gadiem. Lai gan celtnieks, taču strādājis PSRS militārā daļā, tāpēc Latvijas pensija ļoti maza un tagad izmantošot Krievijas piedāvājumu.
GENĀDIJS
Latvijas iedzīvotājs
Ļoti gribētu. Jo man pensija 100 eiro. Visa pensija. Man Krievijā nostrādāto laiku neieskaitīja. Tāpēc es ļoti gribētu. Ar prieku.
JAUT. Jūs tad būtu gatavs iet uz..
GENĀDIJS – Krievijas vēstniecību un saņemt Krievijas pasi. Ar prieku. Man ir liels aizvainojums. Ne tik daudz aizvainojoši, cik nožēlojami, ka ļoti maza pensija. Bet man vajag gan par dzīvokli samaksāt, un par elektrību un gāzi un par mobilo telefonu. Par visu. Tāpēc man ir ļoti sarežģīti.. Es ar prieku. Ja man atļautu. Es ar prieku.
JAUT. Jūs esat Latvijas pilsonis? ‘
Nē. Esmu aborigēns. Man ir ceriņkrāsas pase.
JAUT. Tad jums ir nepilsoņa pase.
Nepilsoņa. Pilnīgi pareizi.
JAUT. Nemēģinājāt iegūt pilsonību?
Nemēģināju. Ko tas man dos? Ko tas man var dot? Labāk iegūt Krievijas pilsonību.
JAUT. Kāpēc Krievijas?
Tāpēc, ka kaut vai pensiju lielāku iedos.
JAUT. Bet līdz šim jūs neprasījāt tomēr Krievijas?
Nē. Neprasīju.
JAUT. Kādēļ neprasījāt?
Kāpēc es neprasīju Krievijas pilsonību? Jūs tas interesē?
JAUT. Jā.
Es jums teikšu.. Nebija vajadzības.
JAUT. Tātad, ja pensija būs lielāka, tad jau būs jēga?
Protams. Un viņiem jau ir daudz lielākas pensijas, nekā mums.
Līdz šim nepilsoņiem jau ir iespēja esošo likumu ietvaros pieteikties Krievijas pensijai komplektā ar pilsonību. Un šobrīd Latvijā ir 5710 Krievijas pensionāru, neskaitot militāros, par kuriem ziņu nav. Lai saņemtu minimālu pensiju Krievijā, pietiek ar 5 nostrādātiem gadiem, bet Latvijā vajag vismaz 15. Vislielākā interese par Krievijas pensijām esot sievietēm.
BAIBA FELSBERGA
Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras Pensiju daļas vadītāja
Tātad, piemēram, Latvijā jau mums ir pensijas vecums 62 gadi 3 mēneši šobrīd, Krievijā joprojām sievietēm pensijas vecums ir 55 gadi un līdz ar to Krievijas pilsoņi, sievietes, kas dzīvo Latvijā un viņiem varbūt nav šeit šobrīd darba, viņas nereti izvēlas pieņemt šo Krievijas pilsonību un iegūt šo pensiju no 55 gadu vecuma.
Taču jāņem vērā, ka izvēle par labu Krievijas pensijai var būt ne tikai vienvirziena, jo atpakaļceļa uz Latvijas pensiju vairs nebūs, bet arī ļoti bīstama, brīdina politiķi.
ILZE VIŅĶELE
bijusī Labklājības ministre (Vienotība)
Ja cilvēki cer, ka viņi varētu saņemt divas pensijas – ka gan Latvijas, gan Krievijas, tad tā tas nenotiek – ja cilvēki izvēlas saņemt Krievijas pensiju, tas nozīmē, ka viņiem būtu jāatsakās no Latvijas pensijas. Tehniski tas ir iespējams. Jāsaka gan, ka Krievijā vidējā pensija ir ap 30 eiro mazāka, nekā Latvijā vidējā pensija un, jāsaka, ka Krievijas pensiju budžeta stāvoklis ir ārkārtīgi kritisks. Tāpēc es ļoti aicinātu šos cilvēkus, kas kaut kādu apsvērumu pēc uz šo visnotaļ aukstasinīgo pirkšanas mēģinājumu, to nevar savādāk nosaukt, parakstītos, saprast, ka Krievijas pensiju sistēmu sagaida ārkārtīgi grūti laiki. Viens raksturlielums – deficīts pensiju fondam Krievijā ir 3% no iekšzemes kopprodukta. 2:15 Salīdzinot ar Krieviju, mēs esam kā tāds stabils liels kalns, ko nevar izkustināt, salīdzinot ar Krievijas pensiju sistēmu.
Latvijas iedzīvotāju grupa, kuru Krievijai visvieglāk pārvilināt, protams, paliek nepilsoņi. To skaits gan ir stipri sarucis – ja neatkarības atjaunošanas pirmajos gados to Latvijā bija vairāk nekā 700 tūkstoši, tad tagad nepilni 283 tūkstoši jeb 13% no iedzīvotāju skaita (282 876 cilvēki uz 2014.g.1.janvāri, PMLP dati). Lai gan nepilsoņu skaits vairs tikpat kā nepieaug, jo gandrīz visi izvēlas saviem bērniem Latvijas pilsonību, atlikušie naturalizēties Latvijā nesteidzas.
IGORS GORBUNOVS
Pilsonības un migrācijas pārvaldes Naturalizācijas pārvaldes priekšnieks
Mēs regulāri veicam nepilsoņu aptauju, tagad mums jau trešais pētījums burtiski šajās dienās noslēgsies un no aptaujas rezultātiem mēs redzam, ka tiešām naturalizēties gribētāju skaits samazinās. Uz jautājumu – vai jūs iegūsiet Latvijas pilsonību – tikai 24% pieļauj tādu iespēju. Teiksim 3 gadus atpakaļ šis skaitlis bija 35%. Uz jautājumu – kādi ir iemesli kāpēc neizvēlas Latvijas pilsonību, galvenie iemesli ir trīs – tas ir bailes no eksāmena, viņi uzskata, ka nevar to nokārtot, otrs ir uzskats, ka Latvijas pilsonība jāpiešķir automātiski un trešais ir – gaida atvieglojumus. Neskatoties, ka jau Pilsonības likums ir grozīts un vairs nekādi atvieglojumi nav paredzami, cilvēki vienalga gaida, 17% uzskata, ka labāk pagaidīs.
Cik precīzi liels uz šo brīdi ir Latvijā dzīvojošo Krievijas pilsoņu skaits, to Krievija allaž atteikusies izpaust.
VALDIS ZATLERS
Saeimas Nacionālās drošības komisijas priekšsēdētājs (Reformu partija)
Šis ir bijis jautājums starpvalstu Latvijas un Krievijas tikšanās reizēs samērā bieži. Un diemžēl ne viena ne otra puse precīzu skaitli nevar nosaukt. Jo cilvēki jau ir vienkārši – viņi paņem pasi, kuru var dabūt un uzrāda to pasi, kas viņiem tajā brīdī ir izdevīgi . Tā, ka iegūt precīzu skaitli nekad nevar. Bet par to mēs varam spriest pēc tā, cik cilvēku piedalās Krievijas vēlēšanās – jo tās ir Krievijas pilsoņu tiesības, nu, tad bija apmēram 20 tūkstoši, drusku vairāk.
Līdz šim gan nav manīts, ka būtu sācis pieaugt to cilvēku skaits, kuri atsakās no Latvijas nepilsoņa statusa un izvēlas kļūt par Krievijas pilsoņiem.
LAURA LAIVA
Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja
2013. gadā ir pāri nedaudz 3 tūkstošiem, kuri ir atteikušies, plus vēl mēs esam 30 personām atņēmuši šo nepilsoņu statusu, jo viņi nav mums paši paziņojuši par to, ka viņi ir atteikušies. Iepriekšējos gados šie skaitļi arī ir ļoti līdzīgi – ap 2,5, tuvu 3 tūkstošiem personu, kas atsakās no šī nepilsoņa statusa un iegūst tieši Krievijas pilsonību.
Tomēr, ja Krievijas jaunās politikas dēļ pieprasījums pēc Krievijas pasēm un pensijām pieaugs, Latvija apsvērs atbildes soļus. Pēc neoficiālām ziņām, gribētājiem dokumenti būs jābrauc kārtot uz Krieviju un Krievijas pilsoņiem varētu tikt piemērota prasība saņemt termiņuzturēšanās atļaujas Latvijā.
ANDREJS PILDEGOVIČS
Ārlietu ministrijas valsts sekretārs
Protams, ka, mūsuprāt, valdībai būs jādomā par iespējamo atbildes reakciju , jo tie ir Latvijas iedzīvotāji un mums nebūtu pieņemama, teiksim, citas valsts rīcība, kas kaut kādā agresīvā veidā mēģinātu teiksim pārvilināt šos iedzīvotājus Krievijas pilsonībā.
Ārlietu ministrijā prognozē, ka lielāku skaidrību par Krievijas plānotajiem atvieglojumiem pilsonības un pensiju piešķiršanā varētu viest nākamā nedēļa. Konkrēti – piektdiena, 21.marts, kad Krievijas dome gatavojas lemt par izmaiņām savā Pilsonības likumā.
>< >< ><
Kultūras ministrijai pārmet sasteigtu un nepārdomātu integrācijai paredzētu 800 tūkstoš eiro tērēšanu
Ir pagājuši 2 gadi kopš krievu valodas referenduma. Un kontekstā ar notikumiem Ukrainā uz toreiz pieredzēto nu varam paraudzīties pavisam citām acīm. Skaidrāk redzot referenduma rīkotāju un atbalstītāju mērķus, kas visticamāk neaprobežotos tikai ar krievu valodas lomas nostiprināšanu.
Pēc referanduma modē bija termini integrācija, iekļaušana un saliedēšana. Par to runāja visi un solīja nežēlot ne naudu, ne darba stundas. Sanācis kā parasti – laiks pagājis, briesmas aizmirsušās un darbi palikuši nepadarīti.
Esam uzzinājuši, ka šobrīd ir izsludināts Eiropas projektu konkurss par integrācijai paredzēto 800 tūkstoš eiro apgūšanu. Konkursa termiņi gan rada bažas, ka atbildīgā kultūras ministrija grib naudu iztērēt par katru cenu un tai nav svarīgs darba rezultāts.
Par integrācijas veiksmīgu norisi un tai domātās naudas pareizu iztērēšanu Latvijā atbildīga ir Kultūras ministrija. Šobrīd tā izsludinājusi projektu atlasi – kā integrēt iebraucējus. Tam paredzēti gandrīz 800 tūkstoši eiro (793 465 eiro). Bet problēma ir milzu steiga. Nevalstiskajām organizācijām projekti jāuzraksta 2 nedēļu laikā – pieteikšanās noslēgsies 19.martā. Paši projekti jāpabeidz un naudai jābūt iztērētai līdz jūnija beigām. Vairākas nevalstiskās organizācijas cēlušas trauksmi, aicinot ministriju piebremzēt un konkursu atlikt. Pretējā gadījumā tā būs vienkārša sasteigta naudas izšķiešana nevajadzīgos bukletos, steigā rīkotās konferencēs un semināros.
DACE AKULE
Providus direktore
Iesniegšanas datums ir konkursa projekta pieteikumiem 19.marts. bet aktivitātes būs jāisteno līdz 30.jūnijam. Pat pie ārprātīgā ātrā tempā izskatītiem pieteikumiem reāli NVO ar šo jautājumu strādāt paliks aptuveni 2 mēneši. Kas no mūsu pieredzes ir ļoti neiespējami tādā laikā uztaisīt, sagatavot, saplānot un īstenot noteiktus kvalitatīvus pasākumus. Ķeksīša pēc mēs visu ko varam izdarīt. Bet kvalitatīvus pasākumus mūsuprāt nav iespējams. 3:30
SIGITA ZANKOVSKA-ODIŅA
Latvijas Cilvēktiesību centra pētniece
Diezgan absurdi, ka šajā nolikumā teikts, ka aktivitātes mērķis ir kvalitatīva trešo valstu pilsoņu adaptācija un pasākumu izstrāde un pilnvērtīgas piekļuves nodrošināšana. Par kādu kvalitāti par kādu pilnvērtīgu piekļuvi mēs varam runāt divos mēnešos?
Ministrija nevalstiskā sektora pārmetumus vēlmē Eiropas naudu ātri apēst noraida. Labāk esot Briseles naudu paņemt ar mazāk vērtīgiem projektiem, nekā to atstāt neiztērētu.
DACE MELBĀRDE
Kultūras ministre (Nacionālā apvienība)
Jā es esmu iepazinusies ar šo problēmu. Un šī problēma ir sasitīta ar to, ka iepriekšējā konkursā nebija pietiekoši daudz pieteikumu un izveidojās ļoti liels atlikums un tad paliek izvēle – vai nu mēs tad vispār no šī finansējuma atsakāmies va mēs tomēr izsludinām konkursu un ceram, ka vēl ir iespējams īstenot kaut kādus projektus Latvijā un sasniegt uzstādītos mērķus.
DACE AKULE
Providus direktore
Pat ja šeit ir runa par 25% valsts budžeta. Un pat ja mēs uzskatām ka Eiropas savienības nauda ir kaut kas ar mums galīgi nesaistīts, kas nav taisnība. Ja mēs uzskatām, ka konkurss ar šādiem te noteikumiem ir tas veids kā norīt to krupi, jo citādi mums nebūs iespējas citādi to naudu apgūt, man liekas tas tiešām ir vēl viens piliens, ka mūsu nodokļu maksātāju nauda un ES fondi netiek apgūti gudri.
Šis nav pirmais gadījums, kad rodas šaubas par saprātīgu integrācijai paredzētās naudas iztērēšanu. Pēc krievu valodas referenduma Valdība solīja pārliecināt nepilsoņus un ārvalstniekus, cik labi ir dzīvot Latvijā. Tapa īpašs integrācijas plāns. Viens no tā punktiem paredzēja izveidot Nacionālo integrācijas centru. Tam būtu jāstrādā ar tā saucamajiem “trešvalstniekiem”. Jauno iestādi ministrija nolēma balstīt pamatā ar Eiropas projektu naudu. Tas nozīmē – iestāde strādā, kad darbojas pieteiktais Eiropas projekts. Kad tas beidzas, beidzas nauda un pārtrūkst arī centra darbs.
Darbu centrs tas sāka trekni – tajā strādāja 17 cilvēki. Par vairākiem desmitiem tūkstošiem tika iepirkta biroju tehnika, veidota mājas lapa internetā. Algu fonds – 149 tūkstoši latu. Kopējais budžets 430 tūkstoš latu apjomā. Ceturto daļu sedza Latvija, pārējo Brisele. Projekta mērķis salīdzinoši niecīgs – izpalīdzēt Latvijā iejusties 300 ārvalstniekiem.
AIJA VECENĀNE
Nacionālā integrācijas centra vadītāja (2013.g. februāris)
Klienti atstāj atsauksmes un patiešām ir jau saņemta virkne pozitīvu atsauksmju par to, ka …. mani speciālisti varētu pateikt par to labāk.. kā mēs vēl šonedēļa pārrunājām ar latviešu valsodas konsultantu – viņiem ir ļoti nozīmīgi, ka šeit būs būs iespēja apgūt latviešu valodu, kas ir tiešām ļoti liela nepieciešamība, tiem, kas nāk. Viņi izrāda interesi par šo jautājumu. Otrs – ir juristu konsultācijas – vai nu musu jurists palīdz aizpildīt kaut kāda veida dokumentus vai arī pasaka kur griesties. Gan par uzņēmuma dibināšanu… par dažādām lietām konsultē. Kas vēl… psihologa konsultācijas bijušas ļoti noderīgas… ir pat bijuši 2 gadījumi, kad krīzes situācija ģimenē risināta
Jautājums – vai dēļ šīm lietām, ko jūs nosaucāt ir jātērē 400 tūkstoš latu, jāalgo 17 cilvēki un jāveido jauna institūcija?
Es domāju, ka ja ir vieta, kur cilvēks var atnākt ar savu sāpi – tas ir būtiski.
Centrs vairākkārt mētāts no vienas iestādes uz citu. Sākumā to izveidoja zem tieslietu ministrijas. Tad par tā atbildīgo kļuva kultūras ministrija. Un pagājušā gada septembrī to nodeva Sabiedrības integrācijas fondam.
AIJA BAUERE
Sabiedrības integrācijas fonda direktore
Kas palika pāri no tā centra? Jo mēs pirms gada taisījām stāstu. Bija diezgan liels administratīvais aparāts bija bažas, ka uztaisīts projekts, lai to naudu vienkārši apēstu.
Nu bet dabiski. Mēs taču skatījāmies, kas ir tāds varbūt nepaņemams un kas ir jālabo pārņemot Nacionālo integrācijas centru. Un sapratām, ka nav vērts uz vietas turēt tik milzīgu komandu – uz vietas pietiek ar trīs cilvēkiem. 55:42
Kādreizējais centra saimnieks kultūras ministrijas valsts sekretārs nestāsta, vai kādam par pārlieko izšķērdību nācies atbildēt.
GUNTIS PUĶĪTIS
Bijušais Kultūras ministrijas valsts sekretārs
Kad mes pirms gada interesējāmies par šo iestādi tika solīts izvērtēt kā šis centrs ir strādājis. Tas izvērtējums ministrijā ir noticis pirms viņš tika nodots tālāk Integrācijas fondam?
Tur bija vairāki auditi. Tā kā droši vien jāskatās uz šo auditu rezultātiem. Bet par cik tika nolemts konceptuāli, ka tas tiks nodots Sabiedrības integrācijas fondam, tad nu viņš ir tur. Un šis darbs turpinās nedaudz savādāk nekā tas bija ministrijas pakļautībā.
Ja pirms gada centrā mudžeja no darbiniekiem, tad šobrīd te ir kluss un mierīgs. Bet plāni līdzīgi kā pirms gada. Budžets 500 tūkstoš eiro. Integrējamo skaits – 500. Jaunā centra vadītāja ar lepnumu stāsta, ka centra sludinātie latviešu valodas kursi aizpildīti pāris dienās. Tomēr tos un arī citus darbus centrs iepērk kā ārpakalpojumu. Savukārt uz vietas esošie konsultanti pārsvarā uzklausa klientu problēmas un novirza viņus pie pareizās valsts iestādes – VID, imigrācijas dienesta vai citur.
DACE RASA
Projekta “Nacionālais integrācijas centrs” vadītāja
Tad sanāk tā, ka centrs ir tā kā starpnieks.
Ne gluži. Ir lielie pakalpojumi – latviešu valoda, kur mēs neturam cilvēkus šeit uz vietas, mēs iepērkam pakalpojumu un juristu pakalpojumu pērkam un psihologu un sociālo pakalpojumu pērkam.
Un kas ir tas, ko centrs pats dara?
Konsultanti šeit uz vietas 3 cilvēki, kas konsultē visos pārējos jautājumos.
Centrs vidēji vienam cilvēkam integrēšanai tērē 1000 eiro. Jautājums vai par juristu, psihologu konsultācijām un latviešu valodas apmācību ir jāmaksā tik dārgi un jāuztur atsevišķa institūcija. Saeimā atbildīgie deputāti par integrāciju no Saliedētības komisijas šaubās par centra lietderību.
INGMĀRS LĪDAKA
Saeimas Saliedētības komisijas loceklis (ZZS)
Vai jūs zināt, kas ir Nacionalais integrācijas centrs?
Ooo.. Nacionālais integrācijas centrs. Es zinu. Es patiesībā tikai nezinu, kāpēc viņu tā sauc. Tāpēc, ka viņa funkcijas patiesībā ir ļoti šauras. Viņš ir izveidots konkrētam Eiropas granta apsaimniekošanai.
VALDIS LIEPIŅŠ
Saeimas Saliedētības komisijas priekšsēdētāja biedrs (Reformu partija)
Nu mēs ļoti maz par viņiem zinām, jo viņu darbība ir ļoti ierobežota. Viņi ir bijuši pie mums sēdēs, viņiem ir iedota nauda, bet nekādu lielu darbību… vismaz es nekādu lielu darbību neredzu.
Vai no tā ir kāda jēga?
Jēga būtu, ja tur kaut kas notiktu.
Tomēr atsevišķiem par integrāciju un saliedēttību atbildīgajiem Saeimā ir pagrūti atbildēt, ar ko centrs nodarbojas.
Kultūras ministrija sola drīz pabeigt papildus pārbaudi Integrācijas centrā, lai pārliecinātos vai naudu tas tērē pareizi. Dace Melbārde nenoliedz – kļūdas bijušas pašos pamatos, kas nu ar steigu jālabo.
DACE MELBĀRDE
Kultūras ministre (Nacionālā apvienība)
Nu acīmredzot pašos pamatos, kad šī programma tika plānota nebija pietiekoši izdomāts mehānisms kas arī ir novedis pie vairākām kļūdām. Mūsu uzdevums arī ir šīs kļūdas izvērtēt, lai mēs nepieļautu nākotnē tātad šādu scvenāriju atkārtošanos. Līdz ar to mans pienākums ir ieslēgt visus iespējamos mehānismus, lai šo te objektīvo vērtējumu izveidotu, lai saprastu, ko ministrija ir nepareizi darījusi plānošanas periodā un domāt kā mēs varam labāk darīt uz priekšu.
Lai arī ministre saka, ka izvērtēs kādas kļūdas pieļautas līdz šim, lai tās neatkārtotu, no vēlmes ātri iztērēt 800 tūkstoš eiro steidzamos projektos ministrija neatteiksies. Piektdien notikušas sarunas starp minitri un nevalstiskajām organizācijām Dace Melbārde vēlreiz esot apstiprinājusi, ka domas nemainīs un steidzamais konkurss iešot savu gaitu.
>< >< ><
Antifašisti pirms 16.marta organizējuši 20 Austrumvācijas komunistu braucienu uz Rīgu
Kā antifašistu galvenais trumpis šogad bija plānota vācu domubiedu grupa, kuras uzdevums bija reprezentēt fašisma apkarotāju vienotību Eiropā. Aptuveni 20 speciālā autobusā atvestu Austrumvācijas komunistu izgāja kopā ar Josifu Korenu un Aleksandru Gapoņenko centās novērst leģionāru gājienu.
Vācu fašisma apkarotāju mērķis bija nokļūt uz Korena rīkoto Nacisma baltās grāmatas prezentāciju un satikt vaigu vaigā pa Rīgu maršējošos fašistus. Jau 15.martā Nekā personīga Vecrīgā sastapa Josifu Korenu kopā ar vācu komunistiskās antifašistu federācijas Hamburgas pirmorganizācijas vadītāju Kornēliju Kertu. Korenam lieka uzmanība nepatika.
Laicīgi bija ieradies arī kreiso vāciešu mātesorganizācijas Starptautiskās antifašistu pretošanās kustību prezidents ungārs VIlmošs Hanti. Viņš jau sen esot pazīstams ar Latvijas Antifašistu līderiem Korenu un Tatjanu Ždanoku. Tie esot viņa sabiedrotie cīņai pret brūno mēri.
VILMOŠS HANTI, antifašists
Kā jūs ar viņiem iepazināties?
Vai tā ir kaut kāda politiskā izmeklēšana? Nē, tikai interesanti. Mēs esam iepazinušies vairākās konferencēs.
Vai jūs zināt, ka organizācija Pasaule bez nacisma saņēmusi naudu no Krievijas valdības?
Es to nezināju. Bet es esmu dzirdējis tādas baumas. Bet tas vienalga neietekmē antifašistu kustību. Visas kustības kaut kur saņem naudu. Antifašistu kustība kaut kā ir jāatbalsta.
Vai jūs nebaidāties, ka laikā, kad Krievijas armija iebrūk Ukrainā, jūs varētu tikt izmantoti Kremļa nolūkos?
Mēs jau esam strādājuši ilgu laiku pirms tam.
Korena vācu atbalstītāju pamatsastāvs autobusā no Podsdamas izbrauca jau 14.marta pēcpusdienā. Tomēr līdz iecerētajai Baltās grāmatas atvēršanai 15.marta vakarā tā arī nepaspēja. Rīgu cīnītāji sasniedza pašā vakarā. Trīs stundas viņus noturēja Grenctāles robežpunktā, vēl trīs stundas pārbaudīja autobusa tehnisko stāvokli. Vācu antifašisti apmetušies Vecrīgas vidū. Viesnīcā Monte Kristo un pirms 16.marta mītiņa iestiprinājās ar alu.
Vācu antifašistu grupa pārstāvēja komunistus pārsvarā no bijušās Austrumvācijas pilsētām Podsdamas, Erfurtas un Berslīnes. Līdera lomu bija uzņēmusies jau pieminētā Hamburgas nodaļas vadītāja Kornēlija Kerta. Viņai bija dzelžaina pārliecība, ka Rīgā pa ielām maršē nacisti.
KORNĒLIJA KERTA Hamburgas antifašiste
Vai jums nešķiet, ka Kremlis jūs izmanto?
Nē, nepavisam. Vācijā mēs vienmēr esam ielās. Vācijā arī mums ir problēma ar fašistu šūniņu. Cilvēki, kas vēlas pārrakstīt vēsturi.
Arī par Ukrainu vācu kreisajiem ir īpašs viedoklis. Tas bija pietuvināts Kremļa sludinātam. Nākamajā rītā vācieši modās agri un bija kaujai gatavi. Bija sagatavoti plakāti, un nacistu nobendēto cilvēku fotogrāfijas. Kristīnai no Erfurtas ir lieliskas atmiņas par pionieru nometnē pavadīto laiku padomju Lietuvā, Kauņā.
Pusdesmitos sākas gājiens. Taču dodas nevis Brīvības pieminekļa vai Doma laukuma, bet Daugavas virzienā. Pēc nelielas maldīšanās Vācijas komunisti beidzot atraduši ceļu uz Doma laukumu.
Doma laukumā policija viņiem ierāda vietu pie Latvijas radio. Taču protestētājus tas neapmierina. Viņi grib satikt nacistus. Cauri policistu ķēdei izdevās izšmaukt dažiem latviešiem, kas centās vāciešiem izskaidrot, ka 21.gadsimta fašists ir Vladimirs Putins. Skaidrojums neizdevās. Bijusī pionere no Erfurtes Katrīna Krievijai palikusi uzticīga joprojām. Ik pa brīdim vācieši centās policistus apšmaukt un piekļūt leģionāriem vai vismaz kādam, kas izskatās pēc fašista.
