Ņujorka, 16.jūn., LETA–REUTERS. Krievija pirmdien izmantoja savas veto tiesības, Drošības padomē bloķējot ANO novērotāju misijas pagarināšanu Gruzijā.
ASV un Eiropas valstu izstrādātā rezolūcija par divām nedēļām pagarinātu 130 novērotāju misiju Gruzijas separātiskajā provincē Abhāzijā.
Drošības padomē desmit valstis balsoja par un četras atturējās, tostarp Ķīna. Krievija, kurai kā vienai no piecām Drošības padomes patstāvīgajām dalībvalstīm ir veto tiesības, vienīgā balsoja pret.
Krievijas sūtnis ANO Vitālijas Čurkins padomē sacīja, ka ANO misijas pagarināšanai nav jēgas, jo tā ir balstīta uz vecām realitātēm.
ANO novērotāju misija Gruzijā tika izveidota 1993.gadā pēc tam, kad Abhāzija pasludināja atdalīšanos no Gruzijas.
Līdz ar rezolūcijas neapstiprināšanu 131 novērotāja un 20 policistu misijas mandāts beidzās otrdien pusnaktī pēc Ņujorkas laika (plkst.7 otrdienas rītā pēc Latvijas laika).
Misijas pagarināšana uz divām nedēļām dotu laiku Krievijai un Rietumvalstīm vienoties par plašāku ANO misijas pagarināšanu.
Čurkins norādīja, ka Krievijai ir nepieņemama rezolūcija atsauce uz Gruzijas teritoriālo integritāti, jo Maskava ir atzinusi Abhāzijas neatkarību.
Krievijas sūtnis ierosinājis pagarināt misijas mandātu līdz 15.jūlijam, lai būtu pietiekoši laiks sarunām par jaunu mandātu, taču tikai tādā gadījumā, ja no rezolūcijas tiktu izņemta “aizskarošā frāze par Gruzijas teritoriālo integritāti”.
Taču Francijas sūtnis Žans-Moriss Ripērs pavēstīja, ka Krievija pieprasīja, lai Drošības padome rezolūcijā atzīst “Abhāzijas Republikas” esamību, kas Rietumvalstīm ir nepieņemama prasība.
“Mēs nevaram un mēs neapdraudēsim Gruzijas teritoriālo integritāti,” norādīja Ripērs.
Krievija un ASV, Vācija, Francija un Lielbritānija jau mēnešiem ilgi cenšas vienoties par ANO novērotāju misijas pagarināšanu, taču sarunas nav nesušas nekādu rezultātu.
ANO ģenerālsekretārs Bans Gimuns izdevis paziņojumu, paužot nožēlu par Drošības padomes nespēju vienoties un informējot, ka viņš dos rīkojumu misijai spert visus vajadzīgos soļus, lai apturētu tās darbības.
Arī ASV sūtne ANO Rouzmarija DiKarlo pauda nožēlu par Krievijas veto. Vienlaikus viņa un citu Rietumvalstu vēstnieki apstiprināja savu atbalstu Gruzijas teritoriālajai integritātei.
Gruzijas vēstnieks ANO Aleksandrs Lomaija norādīja, ka Krievijas veto ir daļa no plašākas stratēģijas izskaust starptautiskās sabiedrības klātbūtni Gruzijā.
Maskava pagājušajā mēnesī izmantoja savas veto tiesības, lai bloķētu Eiropas Drošības un sadarbības organizācijas (EDSO) novērotāju misiju Gruzijā.
Lielbritānijas sūtnis Filips Parhems pirms balsojuma sacīja, ka ANO misijas slēgšanas gadījumā Eiropas Savienībai (ES) nāksies meklēt iespējas palielināt savu novērotāju misiju Gruzijā.
“ANO misijas apturēšanas gadījumā mēs Lielbritānijā noteikti vēlamies ar ES partneriem pārskatīt ES misijas lomu un kā ES misija varētu nodrošināt, lai konflikts neatjaunojas,” norādīja Parhems.
ANO mandāts Gruzijā kļuva politizēts pēc Krievijas iebrukuma Gruzijā pagājušā gada augustā. Tā kā veto tiesības baudošā Krievija varēja Drošības padomē bloķēt jebkādu rezolūciju attiecībā uz konfliktu, izskanēja virkne aicinājumu reformēt Drošības padomi, liedzot konfliktā iesaistītai pusei balsstiesības.
Pēc kara Kremlis atzina Abhāzijas un Dienvidosetijas neatkarību, kā arī izrada spiedienu uz Maskavas ietekmes sfērā esošajām valstīm, lai tās atzītu Gruzijas separātisko republiku neatkarību.
Kā jau ziņots, Baltkrievijas prezidents Aleksandrs Lukašenko jūnija sākumā paziņoja, ka Maskava apmaiņā pret 500 miljonu ASV dolāru aizdevuma piešķiršanu pieprasījusi no Minskas Abhāzijas un Dienvidosetijas neatkarības atzīšanu.
