Maskava, 6.dec., LETA–AFP. Krievija pēc dalības apturēšanas Līgumā par konvencionālo spēku izvietošanu Eiropā (CFE) sola valsts Eiropas daļā karaspēka daudzumu saglabāt esošajā līmenī, ja NATO valstis rīkosies tāpat.
“Krievijai nav plānu palielināt savu militāro klātbūtni Eiropas daļā, ja nebūs NATO valstu mēģinājuma palielināt savu militāro klātbūtni,” paziņoja ārlietu ministra vietnieks Aleksandrs Gruško.
Kā ziņots, Krievijas prezidents Vladimirs Putins novembra beigās parakstīja likumu par Krievijas dalības apturēšanu līgumā. Attiecīgu likumu novembra sākumā apstiprināja Krievijas parlamenta abas palātas.
Līdz ar to Krievija no līguma izstāsies naktī uz 13.decembri.
Kā norāda Krievijas amatpersonas, tas nenozīmē Krievijas izstāšanos no līguma, bet gan dalības apturēšanu. Ja citas dalībvalstis ratificēs CFE, tad Maskava ir gatava apsvērt atgriešanos pie līguma.
1990.gadā noslēgtais līgums ir viens no galvenajiem pēc Aukstā kara noslēgtajiem drošības līgumiem Eiropā, jo tas ierobežo tāda armijas un konvencionālā bruņojuma kā tanku, smagās artilērijas un kaujas lidmašīnu izvietošanu Eiropas kontinentā starp Atlantijas okeānu un Urālu kalniem, kā arī paredz virkni pasākumu savstarpējas uzticības, caurskatāmības un sadarbības nostiprināšanai.
Atbildot uz Vašingtonas plāniem Polijā un Čehijā izvietot pretraķešu vairoga daļas, Putins jau aprīlī paziņoja par moratoriju līgumam no Krievijas puses.
Krievija vairākkārt pieprasījusi, lai Baltijas valstis un citas bijušā komunistiskā bloka valstis ratificē CFE, baidoties, ka NATO varētu iegūt priekšrocības, izvietojot konvencionālo bruņojumu to teritorijās.
Maskava norāda, ka līgums Krievijai nav izdevīgs, bet ir labvēlīgs Rietumu partneriem.
Galvenais nesaskaņu avots ir NATO prasība saglabāt aizliegumu koncentrēt lielus spēkus un bruņojumu pie kādas valsts robežām.
Savukārt Krievija iebilst pret šo aizliegumu, jo tas ierobežo Krievijas spēku pārvietošanu Krievijas teritorijā. Maskava apgalvo, ka Krievijas pierobežu zonas ir kļuvušas daudz nestabilākas kopš Padomju Savienības sabrukuma 1991.gadā.
Abām pusēm ir domstarpības par līgumu kopš 1999.gada, jo NATO uzskata, ka Krievija nepilda saistības izvest savu karaspēku no Moldovas un Gruzijas.
Turpretī Maskava apsūdz ASV militārā potenciāla palielināšanā pie tās robežām, veidojot jaunas armijas bāzes Rumānijā un Bulgārijā un plānojot izvietot pretraķešu aizsardzības sistēmu Polijā un Čehijā.
