Maskava, 27.marts, LETA–NEWSRU.COM. Krievija nolēmusi izveidot atsevišķu karaspēka grupējumu Arktikā, kuram būs jāgarantē Krievijai piederošās Ziemeļu ledus okeāna daļas drošība “dažādos militāri politiskos apstākļos”. Turklāt saskaņā ar Krievijas Drošības padomes sagatavoto arktisko stratēģiju šim reģionam būtībā ir jāpāriet Federālā drošības dienesta (FDD) kontrolē un jau 2016.gadā jākļūst par “Krievijas vadošo stratēģisko resursu bāzi”, raksta avīze “Kommersant”.
Šonedēļ Krievijas Drošības padomes interneta lapā parādījās dokuments “Krievijas valsts politikas pamati Arktikā līdz 2020.gadam un tālākā perspektīvā”, par kura tapšanu runāja jau pagājušajā gadā. Sadaļa “Galvenie uzdevumi un pasākumi Krievijas Federācijas valsts politikas realizēšanā Arktikā” veltīta “bruņoto spēku grupējumu izveidošanai Krievijas arktiskajā zonā, kuri spētu garantēt militāro drošību dažādos militāri politiskās situācijas apstākļos”.
Vienlaikus paredzēts izveidot “aktīvi funkcionējošu Krievijas FDD krasta apsardzes sistēmu arktiskajā zonā”. Dokuments paredz, ka Krievijai piederošajai Arktikas daļai jāatrodas stingrākā FDD kontrolē. Stratēģija aicina “optimizēt sistēmu, kas kompleksi kontrolēs stāvokli Arktikā, arī robežšķērsošanas punktus, noteikt pierobežas zonas un organizēt instrumentālu tehnisko kontroli pār šaurumiem, upju deltām un limāniem Ziemeļu jūras ceļa trasē”.
Stratēģijas prioritāšu vidū minēta nepieciešamība norobežot jūras teritorijas Ziemeļu ledus okeānā un nodrošināt savstarpēji izdevīgu Krievijas klātbūtni Špicbergenas arhipelāgā.
Laikraksts arī norāda, ka stratēģijas publiskošana laika ziņā sakrīt ar Norvēģijas pretenzijām attiecībā uz militārajām mācībām Arktikas ūdeņos. Tomēr NATO norāda, ka aliansē neviens neuzskata Krieviju ne par pretinieci, ne par problēmu. Kā izteicās alianses pārstāvis, viņus uztraucot vienīgi kuģošanas intensitātes palielināšanās Arktikā saistībā ar globālo sasilšanu, kas palielina katastrofu riskus un “prasīs spēkus, kuri spēs veikt glābšanas operācijas”.
Kanādas un Norvēģijas ārlietu ministrijas laikrakstam paziņoja, ka komentēs Krievijas stratēģiju Arktikā tikai pēc rūpīgas tās izstudēšanas.
Krievijas prezidenta īpašais pārstāvis Arktikā Artūrs Čilingarovs laikrakstam paziņoja, ka “Krievijai jāsargā savas robežas un jāaizstāv sava suverenitāte pilnā apmērā”. Pēc viņa teiktā, pašlaik Aizsardzības ministrija aktīvi piedalās Arktikas apgūšanā.
“Saskaņā ar publiskoto stratēģiju līdz 2020.gadam ir jāsavāc visi materiāli, lai starptautiski un tiesiski noformētu Krievijas Federācijas arktiskās zonas ārējās robežas.” Tas nozīmē, ka līdz tam laikam Krievija gatavojas pierādīt, ka zemūdens Lomonosova grēda un Mendeļejeva pacēlums ir Krievijas kontinentālā šelfa turpinājums un daļa no Krievijas teritorijas.
Kā norāda izdevums, darbs šajā virzienā tiek veikts jau vairākus gadus kopš 2001.gada, kad Krievija pirmo reizi nodeva ANO attiecīgo iesniegumu. Tomēr, kā laikrakstam paziņoja Arktikas un Antarktikas zinātniskās pētniecības institūtā, “dinamikas šajā jautājumā nav, jo pagaidām nekas netiek darīts – nav pat dziļūdens daudzstaru eholota”.
Neraugoties uz to, saskaņā ar Drošības padomes publiskoto stratēģiju Arktikai jau 2016.-2020.gadā jākļūst par “Krievijas vadošo stratēģisko resursu bāzi”.
