Maskava, 7.nov., LETA–AFP/RIA NOVOSTI. Krievijas Valsts dome trešdien vienbalsīgi apstiprināja Maskavas dalības apturēšanu līgumā par konvencionālajiem bruņotajiem spēkiem Eiropā (CFE).
Par dalības apturēšanu līgumā nobalsoja 418 deputāti, pret – neviens.
Krievijas ārlietu ministra vietnieks Sergejs Kisļaks trešdien norādīja, ka balsojums nenozīmē Krievijas izstāšanos no līguma, bet gan dalības apturēšanu. Ja citas dalībvalstis ratificēs CFE, tad Maskava ir gatava apsvērt atgriešanos pie līguma.
Pēc apstiprināšanas Valsts domē likums par dalības apturēšanu līgumā nosūtīts parlamenta augšpalātai Federācijas padomei.
Likums pēc apstiprināšanas Federācijas padomē vēl jāparaksta Krievijas prezidentam Vladimiram Putinam, taču pavērsieni likuma apstiprināšanas procesā nav gaidāmi, un līdz ar to likuma apstiprināšana uzskatāma par formalitāti.
Krievijas aizsardzības ministra pirmais vietnieks ģenerālpulkvedis Aleksandrs Kalmikovs trešdien žurnālistiem sacīja, ka Krievija neizslēdz iespēju palielināt valsts rietumos izvietoto karaspēku un militāro tehniku pēc Krievijas dalības apturēšanas līgumā.
Atbildot uz žurnālistu jautājumu, viņš uzsvēra, ka konkrēts lēmums pagaidām nav pieņemts.
“Aizsardzības ministrijas un Krievijas nostāja kopumā patlaban tiek izstrādāta. Kad būs pieņemti kaut kādi lēmumi, par to attiecīgi tiks darīts zināms un paziņots,” sacīja Kalmikovs.
Tajā pašā laikā Krievijas Bruņoto spēku komandieris ģenerālis Jurijs Balujevskis norādīja, ka NATO alianse realitātē jau pārsniedz CFE līgumā atrunāto spēku ierobežojumus.
Viņš sacīja, ka NATO karavīru un parastā bruņojuma limitus Eiropā pārsniedz par aptuveni 6000 tanku, 10 822 bruņumašīnām, 5000 artilērijas lielgabalu, gandrīz 1500 militārajām lidmašīnām un vairāk nekā 500 kaujas helikopteriem.
“CFE līguma iznīcināšana būtu milzīgs un svarīgs zaudējums Eiropas valstīm. Krievija ir gatava pildīt savu pienākumu pusi, bet ne uz mūsu drošības rēķina,” piebilda Balujevskis.
Kā ziņots, 14.jūlijā Krievijas prezidents Vladimirs Putins parakstīja dekrētu par Krievijas dalības apturēšanu CFE saistībā ar “ārkārtas apstākļiem, kas pārkāpj Krievijas Federācijas drošību”.
Putina dekrēts paredz, ka Krievija automātiski izstājas no līguma 150 dienas pēc tam, kad Krievijas Ārlietu ministrija ir informējusi līguma pārējās dalībvalstis par šo lēmumu.
Līdz ar to Krievija no līguma izstāsies naktī no 12.decembra uz 13.decembri.
1990.gadā noslēgtais līgums ir viens no galvenajiem pēc Aukstā kara noslēgtajiem drošības līgumiem Eiropā, jo tas ierobežo tāda armijas un konvencionālā bruņojuma kā tanku, smagās artilērijas un kaujas lidmašīnu izvietošanu Eiropas kontinentā starp Atlantijas okeānu un Urāla kalniem, kā arī paredz virkni pasākumu savstarpējas uzticības, caurskatāmības un sadarbības nostiprināšanai.
Atbildot uz Vašingtonas plāniem Polijā un Čehijā izvietot pretraķešu vairoga daļas, Putins jau aprīlī paziņoja par moratoriju līgumam no Krievijas puses.
Krievija vairākkārt ir pieprasījusi, lai Baltijas valstis un citas bijušā komunistiskā bloka valstis ratificē CFE, baidoties, ka NATO varētu iegūt priekšrocības, izvietojot konvencionālo bruņojumu to teritorijās.
Maskava norāda, ka līgums Krievijai nav izdevīgs, bet ir labvēlīgs Rietumu partneriem.
Galvenais nesaskaņu avots ir NATO prasība saglabāt aizliegumu koncentrēt lielus spēkus un bruņojumu pie kādas valsts robežām.
Savukārt Krievija iebilst pret šo aizliegumu, jo tas ierobežo Krievijas spēku pārvietošanu Krievijas teritorijā. Maskava apgalvo, ka Krievijas pierobežu zonas ir kļuvušas daudz nestabilākas kopš Padomju Savienības sabrukuma 1991.gadā.
Abām pusēm ir domstarpības par līgumu kopš 1999.gada, jo NATO uzskata, ka Krievija nepilda saistības izvest savu karaspēku no Moldovas un Gruzijas.
Turpretī Maskava apsūdz ASV militārā potenciāla palielināšanā pie tās robežām, veidojot jaunas armijas bāzes Rumānijā un Bulgārijā un plānojot izvietot pretraķešu aizsardzības sistēmu Polijā un Čehijā.
