Vai
bērns, kas atrodas mātes vēderā, tic dzīvei pēc dzimšanas? Kā
viņš varētu kam tādam ticēt, ja tas nav redzams? Un tomēr –
bērni taču dzimst! Tāpat arī pieaugušais tic tam, ko saredz jau
ar gara acīm, tam, ko Kristus ir apsolījis – augšāmcelšanu no
nāves.
Atrodamies
Kristus ciešanu nedēļā, kas savieno ciešanas un bēdas ar
patiesu prieku un cerību. Zaļajā ceturtdienā dievkalpojuma
kulminācija Svētā Vakarēdiena iedibināšana, savukārt Lielajā
piektdienā izdzīvojam Kristus ciešanas un nāvi. Sestdienu pavadām
klusumā, mierā, bez liekiem trokšņiem un vakarā jau iesākam
gaidīt Lieldienu rītu. Lieldienu rītā piedzīvojam patiesu prieku
par Kristus augšāmcelšanos no nāves, bet Otrajās Lieldienās
esam ar Jēzu sarunā – šajā dienā svinam viņa satikšanos ar
mācekļiem un Rakstu skaidrošanu.
Krusts ir
kristietības viszināmākais simbols, kas tiek vizualizēts
visdažādākajos veidos – koka, metāla, izgreznots, vienkāršs.
Tos var redzēt visur – altārī, torņa galā, pie sienām un uz
galdiņiem, ir krusta kalni ar sanestiem krustiem no malu malām. Mēs
apzīmējam sevi ar krusta zīmi. Mēs pat pakaram kaklā mazus
krustiņus vai krucifiksus. Kādēļ šis mazais simbols ir kļuvis
par tik neatņemamu dzīves sastāvdaļu?
Krustu
varētu salīdzināt ar mūsdienu elektrisko krēslu. Piesišana
krustā bija ļoti nežēlīgs un mokošs nāvessoda veids Kristus
laikā Romas impērijā. Ja Kristus būtu nācis uz šo pasauli
mūsdienās, mēs apkārt staigātu ar kaklā iekārtiem
elektriskajiem krēsliņiem.
Cilvēks
mēdz iekārt kaklā vai piesprauž pie apģērba kaut ko, kas ir
viņa veiksmes simbols, viņa medaljons. Kristiešiem tas ir krusts –
šis uzvarētās nāves simbols. Ja cilvēks nebaidās no nāves, no
kā tad viņam vispār baidīties?
Cilvēks,
kurš slavē sevi un saka, ka viņā nav grēka, ir patiesi aklāks
par ikvienu fiziski neredzīgu. Savukārt cilvēku, kurš ierauga
savu grēcīgumu iepretim Kristus svētajām ciešanām, Dievs ir
padarījis redzīgu.
Kristiešiem
no nāves uz dzīvību ir tikai viens tilts – Jēzus Kristus
krusts. Šis neizskatīgais tilts savieno cilvēku sirdis un parāda
Dieva bezgalīgo mīlestību uz mums, grēciniekiem. Ar šo domu lai
arī izdzīvojam šīs dienas un dzīvi!
